Aptauja: Latvijas sabiedrībā valda divi radikāli pretēji viedokļi par dzīvības apdrošināšanu

Pievienoja:

Latvijas sabiedrībā dominē divi radikāli pretēji viedokļi par dzīvības apdrošināšanu, – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO veiktā aptauja. Populārākais ir viedoklis par dzīvības apdrošināšanu kā saprātīgu lēmumu, lai veiktu uzkrājumus un nodrošinātu ģimeni apgādnieka zaudējuma gadījumā. Tā atbildējuši 42% aptaujas dalībnieku. Tajā pašā laikā 32% uzskata, ka tā ir dārga ekstra, ko var atļauties vien retais. Zīmīgi, ka piektā daļa aptaujāto atzīst, ka nav par šo jautājumu nekad interesējušies vai domājuši.

“Mēs arī ikdienā sarunās ar klientiem redzam, ka viņu viedokļi dalās. Vieni uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu uztver kā “drošības spilvenu” negaidītām un neparedzamām situācijām, gadījumos, ja dzīve apgriežas kājām gaisā. Savukārt citi uzskata, ka apdrošināšana, kas nav obligāta, ir izšķērdība. Iespējams, šādam viedoklim, iemesls ir tas, ka daļa iedzīvotāju joprojām īsti neizprot dzīvības apdrošināšanas būtību,” stāsta ERGO Dzīvības un Veselības apdrošināšanas departamentu vadītājs Baltijā Gints Konrads. “Tieši dzīvības apdrošināšana nereti tiek atlikta, aizbildinoties, ka tam nepietiek līdzekļu ikmēneša budžetā. Taču patiesībā uzkrājumu veidošanai pietiek arī ar pavisam nelielu ikmēneša iemaksu,” norāda Gints Konrads.

Saskaņā ar ERGO datiem, summa, ko cilvēki ik mēnesi atvēl uzkrājumiem vidēji, ir 40 eiro robežās. Termiņš, ko izvēlas, slēdzot uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu, vidēji ir 15 gadi pensijām un 10 gadi bērnu nākotnei jeb studijām. ERGO novērojumi liecina arī, ka pēdējos gados dzīvības apdrošināšanā ir samazinājušies vienreizējie lielie maksājumi un pieauguši regulārie jeb ikmēneša maksājumi.

Rietumeiropas valstīs dzīvības apdrošināšana ir teju katram iedzīvotājam, un pēdējos gados tā ir viens no straujāk augošajiem apdrošināšanas veidiem arī Latvijā. Saskaņā ar Latvijas Apdrošināšanas asociācijas datiem 2015. gada pirmajā ceturksnī dzīvības apdrošināšanā turpinās pērn aizsākusies izaugsme. Latvijā tirgus audzis vidēji par 10%, savukārt ERGO parakstīto prēmiju pieaugums bija daudzkārt straujāks – sasniedzot 36%.

“Šī tendence liecina par ekonomikas izaugsmi valstī un to, ka cilvēki ir gatavi arvien vairāk līdzekļu novirzīt apdrošināšanai un uzkrājumu veidošanai. Tas sasaucas ar pieaugošo interesi un izpratni par dažādiem uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumiem. ERGO dati liecina, ka pieprasītākie dzīvības apdrošināšanas produkti ir uzkrājumi pensijai un uzkrājumi bērnu nākotnei jeb studijām,” stāsta Gints Konrads.

ERGO novērojumi, analizējot izvēlētos dzīvības apdrošināšanas izmaksu veidus, liecina, ka klienti uzkrājumus galvenokārt izņem uzreiz vienā summā. Tikai retais vēlas saņemt uzkrāto summu ik mēnesi kā regulāru papildu ienākumu. Tas ļauj secināt, ka dzīvības apdrošināšanu ar iespēju veidot uzkrājumus galvenokārt izvēlas un izmanto, lai apdrošināšanas līguma beigās veiktu kādu lielāku pirkumu vai īstenotu ieceres, kas prasa lielākus izdevumus, piemēram, aizbraukt ceļojumā.

“Tieši tā arī ir uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas būtība – tā paredz līdzekļu uzkrāšanu sev vēlamajam mērķim. Veicot regulāras iemaksas, veidojas uzkrājums, kas tiek izmaksāts līguma termiņa beigās, un šī uzkrājuma mērķis var būt bērnu studiju finansējums, vecumdienu nodrošinājums vai cits. Turklāt tā nodrošina ģimenes finansiālo aizsardzību, piemēram, apdrošinātā nāves gadījumā. Tas nav mazsvarīgi īpaši tad, ja ģimenei ir kredītsaistības, piemēram, par īpašumu,” rezumē Gints Konrads, atgādinot, ka par iemaksām dzīvības apdrošināšanā ar līdzekļu uzkrāšanu Latvijā ir iespēja saņemt no valsts iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 23% apmērā.

0