Auto eksperti: uzņēmumu autoparkos būtiski nodrošināt ne tikai tehniski kvalitatīvus transportlīdzekļus, bet arī darbinieku novērtētu motivācijas sistēmu

Pievienoja:

„Drošu ceļa satiksmi veido ne tikai kvalitatīvs ceļa segums un izcilā tehniskā stāvoklī nodrošināti transportlīdzekļi, bet arī katra autovadītāja profesionalitāte un motivācija veikt savu darbu maksimāli droši. Darbinieku motivācijas sistēmas ieviešana no autoparku vadības puses ir īpaši būtiska, lai auto vadītāji justos uzņēmumā novērtēti un viņiem būtu vēlme strādāt ar simtprocentīgu atdevi, ievērojot visus ceļu satiksmes noteikumus, kā arī uzņēmumu autoparku noteikumus – tātad īstenojot drošu braukšanu,” – tā BALTA gada balvas „Drošākais uzņēmuma autoparks 2015” seminārā  “Satiksmes drošība un nākotnes izaicinājumi” atzina auto eksperti. Tāpat seminārā auto eksperti dalījās savā pieredzē un zināšanās par to, kā veiksmīgi uzturēt uzņēmumu autoparku, nodrošinot maksimāli drošu Latvijas ceļu satiksmi. Savukārt Valsts policijas pārstāvis seminārā atskatījās uz 2015.gada Latvijas ceļu satiksmes negadījumu datiem un informēja par plānotajām pārmaiņām likumdošanā, lai ceļu satiksme Latvijā kļūtu arvien drošāka.

Seminārā “Satiksmes drošība un nākotnes izaicinājumi” tika analizēta komerctransporta nozīmība ceļa satiksmē, analizējot to, kā konkrēti komerctransporta vadītāju braukšanas paradumi ietekmē satiksmes drošību. Kā norādīja Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) Automobiļu katedras docents Gundars Zalcmanis, īpaši būtiska ir komerctransporta vadītāju sagatavotība darbam un profesionalitāte. „Auto vadīšana ir mazkustīgs darba veids, kura veikšanas laikā ir nepieciešama augsta modrība, vērība un koncentrēšanās spējas. Tieši tādēļ ir ļoti būtiski, ka komerctransporta vadītāji pirms došanās ceļā ir veltījuši pietiekami daudz laika atpūtai, kā arī strikti ievēro auto vadīšanas ilgumu, lai tas nepārsniegtu dienā noteikto normu,” stāsta G. Zalcmanis, piebilstot, ka gadījumos, kad auto vadītājs pirms savas darba maiņas ir gulējis mazāk nekā 5 stundas, risks iekļūt ceļu satiksmes negadījumā palielinās 3-4 reizes, savukārt pēc 4 stundu ilgas un nepārtrauktas auto vadīšanas risks iekļūt negadījumā divkāršojas.

„Apkopojot dažādu valstu veiktos pētījumus, esmu secinājis, ka aptuveni 16 līdz pat 24% gadījumu transportlīdzekļu sadursmes cēlonis uz autoceļiem ir bijis tieši pārmērīgs autovadītāju nogurums,” stāsta G. Zalcmanis, norādot, ka visbiežākie komerctransporta autovadītāju pārkāpumi ceļu satiksmē ir darba un atpūtas režīma normatīvu pārkāpumi, darba laikā veikto aktivitāšu nereģistrēšana, neatbilstoši lietotas datu reģistrācijas diagrammas un vadītāja tahogrāfa viedkartes, kā arī darba laika, procesu un citu datu slēpšana.

Atsaucoties uz G. Zalcmaņa minētajiem datiem, BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vecākais risku parakstītājs Edgars Goldmanis seminārā uzskaitīja vairākus punktus, kas ir īpaši vērtīgi un kurus būtu nepieciešams īstenot ikvienā uzņēmumu autoparkā, lai radītu un veidotu arvien drošāku kopējo satiksmi Latvijā. „Būtisks faktors ir tas, ka uzņēmumu autoparks ir sociāli atbildīgs un darbiniekiem draudzīgs. Uzņēmuma pārvaldības struktūrai ir jābūt pārdomātai, un katram darbiniekam ir jāzina, ka viņam ir cilvēks, pie kura vērsties, lai iegūtu papildu informāciju un zināšanas savā darbības jomā. Tāpat svarīgi ikvienam uzņēmuma autoparkam ir nodrošināt jauniegūto transportlīdzekļu testēšanu, auto vadīšanas prasmju praktiskās pārbaudes un apmācības, iespēju robežās izmantot elektromobiļus vai gāzes transportlīdzekļus, īstenot ekonomisku braukšanu un regulāri kontrolēt degvielas patēriņu. Arī dažādi bonusi darbiniekiem autoparkos ir augsti vērtējami, jo tie rada motivāciju autovadītājiem strādāt droši un profesionāli,” norāda E. Goldmanis, piebilstot, ka tieši šie kritēriji bija tie, ko BALTA gada balvas „Drošākais uzņēmuma autoparks” žūrija, veicot uzņēmumu autoparku apskates, novērtēja īpaši atzinīgi.”

Savā pieredzē par to, kā nodrošināt veiksmīgu darbinieku motivācijas sistēmu savā uzņēmumu autoparkā, seminārā stāstīja BALTA gada balvas nu jau četrkārtējā pasažieru pārvadātāja kategorijas uzvarētāja „Ventspils reiss” valdes priekšsēdētājs Arturs Lieģis, kurš norādīja, ka darbiniekiem ir jābūt apmierinātiem ar savu darbu, darba apstākļiem, kā arī savu fizisko un garīgo stāvokli. „Mēs nodrošinām autotransporta KASKO apdrošināšanu ar pašrisku, kas rada darbiniekam pārliecību, ka viņš un viņa veselība mums kā uzņēmumam ir ļoti svarīga. Tāpat darbiniekiem piedāvājam papildu bonusus, piemēram, piemaksas algai par degvielas ekonomiju, bezmaksas sporta zāles vai peldbaseina apmeklējumus, rīkojam apbalvošanas, kurās sveicam darbiniekus par labi padarītu darbu,” pieredzē dalās A. Lieģis.

Savukārt AS „Delta LV” loģistikas vadītājs Renārs Veisbergs seminārā dalījās ar sava autoparka veiksmīgo un konkursa žūrijas novērtēto praksi negadījumu analīzē, norādot, ka šādas analīzes ir īpaši būtiskas uzņēmumu autoparkos, lai negadījumi neatkārtotos. „Mūsu uzņēmumā ir pieņemts, ka pēc katra satiksmes negadījuma, kurā ir iesaistīti mūsu autoparka spēkrati, tiek apkopota visa informācija par šo avāriju, tiek pārrunātas nianses ar avarējušā transportlīdzekļa vadītāju un rīkota vadības kopsapulce, kurā tiek izanalizēts un „izspēlēts” negadījums. Katrs vadības pārstāvis min rīcību, kā negadījumā pats būtu rīkojies. Tā mēs nonākam pie vairākiem drošiem risinājumiem, kā turpmāk izvairīties no šāda tipa negadījumiem, un sasaucam kopsapulci visiem uzņēmuma darbiniekiem, lai šīs situāciju kopīgi pārrunātu un ieteiktu rīcības plānu, lai šādi negadījumi vairs neatkārtotos,” stāsta R. Veisbergs.

Arī Starptautisko procesu drošības vadītājs (Zviedrija) Andre’ Ahlin, stāstot par Zviedrijas uzņēmumu autoparku praksi, apstiprināja, ka autoparku darbinieku labklājībai un profesionalitātei ir būtiski pievērst pastiprinātu uzmanību. „Zviedrijā uzņēmumu autoparku darbinieki vismaz katru trešo gadu dodas uz vienas dienas apmācībām par drošu braukšanu. Darbinieku profesionalitāte ir ļoti būtiska, un tai ir augsta nozīmība autoparku darbībā. Tomēr katrā uzņēmumā pamats nāk no tā vadības. Tieši tādēļ ikviena autoparka vadībai ir jānodrošina un jāīsteno savā uzņēmumā četras būtiskas apņemšanās: vienmēr strādāt droši un parūpēties, ka arī cilvēki apkārt strādā droši; nodrošināt, ka darbinieki ir profesionāli un regulāri tiek izglītoti strādāt drošā veidā; vienmēr pirms darba sākšanās likt darbiniekam iziet drošības pārbaudi; kā arī pašam nepārkāpt ceļu satiksmes noteikumus un parūpēties par to, ka darbinieki tos nepārkāpj,” – tā A. Ahlin.

Tikmēr Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs seminārā iepazīstināja ar 2015.gada statistikas datiem par ceļa satiksmes negadījumiem. Lai gan VP statistika liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā kopā ceļu satiksmes negadījumu skaits diemžēl arvien pieaug, tomēr iepriecinošāks ir fakts, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, pērn par 13% samazinājās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits.

Analizējot VP statistikas datus par ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušajiem, A. Locs norādīja, ka kopumā pērn bojā gāja 187 cilvēki, no kuriem 69 bija avarējušo transportlīdzekļu vadītāji, 38 pasažieri un 63 gājēji, no kuriem 60% negadījuma brīdī ir atradušies uz brauktuves daļas. „Neskatoties uz vairākkārtējo Valsts policijas preventīvo darbību veikšanu un autovadītāju informēšanu par to, ka ir nepieciešams pievērst daudz lielāku uzmanību drošības pasākumu veikšanai, jau sākot no iekāpšanas automašīnā un drošas sagatavošanās braucienam, tajā skaitā īpaši pievēršot uzmanību savu bērnu drošai piesprādzēšanai automašīnā, pērn pieauga ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo bērnu skaits, tieši tādēļ mēs nākotnē arvien vairāk pievērsīsim uzmanību bērnu drošībai spēkratos, lai maksimāli spētu samazināt šo negatīvo statistiku,” norāda A. Locs, piebilstot, ka 2016.gadā Valsts policija veiks arvien vairāk reidu gan privātajiem auto, gan arī pasažieru pārvadātājiem, lai pārliecinātos, ka spēkrati ir atbilstoši un droši aprīkoti, lai tajos pārvadātu bērnus. Pastiprināta uzmanība tiks pievērsta arī drošības jostu lietošanai, tai skaitā transportlīdzekļa aizmugurē sēdošajiem pasažieriem un mazaizsargāto ceļu satiksmes dalībnieku drošībai.

Tāpat A. Locs seminārā norādīja, ka Valsts policija turpinās sniegt priekšlikumus ceļu infrastruktūras uzlabošanai, lai nodrošinātu arvien drošākus Latvijas ceļus ikvienam autovadītājam. Tāpat policija mēģinās panākt, lai tiek būtiski palielināti sodi par mobilo un citu viedierīču lietošanu transportlīdzeklī, kā arī panākt administratīvā soda palielināšanu par distances neievērošanu. A. Locs arī minēja, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā tiek izstrādāti grozījumi, kas paplašinās agresīvas braukšanas jēdzienu, tādējādi radot iespēju ceļu satiksmes policistiem pamatoti biežāk aizturēt un sodīt agresīvus autobraucējus.

Par konkursu „Drošākais uzņēmuma autoparks”

BALTA gada balvas „Drošākais uzņēmuma autoparks” konkursa mērķis ir uzlabot kopējo satiksmes drošību Latvijā, sniedzot uzņēmumiem praktisku informāciju, kā uzlabot sava autoparka pārvaldību. Pirmo reizi konkurss notika 2012.gadā.

Konkursu organizē Latvijas lielākā apdrošināšanas sabiedrība „BALTA”, LR Satiksmes ministrija, SIA „Drošas Braukšanas Skola” un SIA „SEB līzings”. Kā partneri konkursu atbalsta Ceļu satiksmes drošības direkcija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija, autopārvadātāju asociācija „Latvijas auto”, „Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija”, informatīvais atbalstītājs – ziņu portāls „Delfi”

Konkursa galvenais uzdevums ir noskaidrot, kuros Latvijas uzņēmumos vissekmīgāk tiek veikta autoparku pārvaldīšana, kā arī palīdzēt uzņēmumiem izvērtēt iespējamos riskus, kas saistīti ar autoparku, un sniegt padomus tā efektīvākā un drošākā vadīšanā, uzlabojot kopējo satiksmes drošību Latvijā.

Papildu informācija:


Linda Reinfelde

BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītājas pienākumu izpildītāja

Tel.: +371 26 456 444

E-pasts: linda.reinfelde@balta.lv

 

Juta Krīgere

„DBS” izpilddirektore

Tel.: 29426162

E-pasts: juta.krigere@dbs.lv

0