BALTA: katru nedēļu tiek pieteikta atlīdzība par traumām, kas radušās suņu kodumu rezultātā

Pievienoja:

Neapšaubāmi suns ir cilvēka labākais draugs, un, iespējams, tieši tāpēc to kā mājdzīvnieku izvēlējušās 260 000 mājsaimniecības Latvijā[1]. Tomēr pieredze diemžēl liecina, ka suns var būt arī gana bīstams, it sevišķi, ja netiek ievēroti elementāri piesardzības pasākumi. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) šī gada pirmajā pusē saņēmusi jau 24 atlīdzību pieteikumus par traumām, kas radušās suņu kodumu rezultātā.

 

BALTA pieredze liecina, ka nelaimes gadījumi saistībā ar suņu kodumiem tiek pieteikti katru gadu – kopā pēdējo trīs gadu laikā apdrošinātājs saņēmis 110 atlīdzību pieteikumus, šogad – jau 24. “Vidēji mēnesī tiek pieteikti četri šādi atlīdzību gadījumi – vasarā negadījumu skaitam ir neliela tendence pieaugt, bet ziemas aukstākajos mēnešos, decembrī un janvārī, – samazināties. Šogad visvairāk pieteikumu saistībā ar suņu kostām brūcēm saņemts maijā un jūnijā, un kopumā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, atlīdzības par šāda veida negadījumiem tiek pieteiktas biežāk,” situāciju komentē Jaroslava Tomašēviča, BALTA Nelaimes gadījumu apdrošināšanas produkta vadītāja.

 

  1. Tomašēviča norāda, ka traumas, kas gūtas suņu kodumu rezultātā, var būt ļoti atšķirīgas pēc smaguma pakāpes un bieži vien tas ir atkarīgs no koduma vietas. “Visbiežāk – aptuveni 70% gadījumu – saistībā ar suņu kodumiem tiek pieteiktas roku un kāju brūces, tomēr mēdz būt arī daudz nopietnākas traumas, kuru likvidēšanai ir nepieciešama ilgstoša ārstēšanās, tostarp kosmētiskās operācijas,” situāciju skaidro Jaroslava Tomašēviča. Vidēji katrs piektais atlīdzību pieteikums saistīts ar kostām brūcēm sejas apvidū, retāk – pirkstos, vēderā, krūšu kurvja un plecu rajonā.

 

Viens no traģiskākajiem atlīdzību pieteikumiem, ko šogad saņēmusi BALTA, saistīts ar suņa kostām brūcēm bērnam sejas apvidū – zēnam uzbrucis paziņu suns, kā rezultātā bijusi nepieciešamība uzlikt vairāk kā 50 šuves. “Diemžēl šis gadījums vēlreiz apliecina, ka piesardzība saskarsmē ar suni ir jāievēro vienmēr. Arī tad, ja suns ir pazīstams,” norāda J. Tomašēviča.

 

Pastnieki ir vieni no tiem profesiju pārstāvjiem, kuriem sastapšanās ar suņiem ir ikdiena, un, kā skaidro Latvijas Pasta pārstāve Gundega Vārpa, nikni suņi noteikti ir viens no šīs profesijas riska faktoriem: „Nikni suņi diemžēl ir nevis stereotips, bet pastnieku darba ikdienas sastāvdaļa. Suņu saimnieki mēdz uzskatīt, ka viņu suns ir jauks un nekaitīgs mājas mīlulis, bet realitātē pret svešiniekiem, tajā skaitā pastnieku, kam jāpilda darba pienākumi, suņa attieksme var būt agresīva. Suņi mēdz būt piesieti pārāk garās ķēdēs, kas ļauj aizsniegties līdz pastniekam, kurš pārvietojas ar divriteni; vai arī atrodas iežogotā pagalmā, kura žogs ir pārāk zems un ļauj sunim brīvi tikt tam pāri; vai arī pastkastīte ir novietota tādā vietā, kur suns gluži vienkārši nepieļauj korespondences ievietošanu. Situācijas ir dažādas, un šādā kontekstā pastnieki arī gūst attiecīgas traumas. Suņu saimnieki tiek informēti par pastnieka darbam bīstamajām situācijām saistībā ar suņiem, jo pastniekam nav jāpiegādā korespondence uz vietām, kur nav nodrošināta brīva un neapdraudoša piekļuve pastkastītei.”

 

Apdrošinātāja BALTA pieredze liecina, ka situācijas, kurās klients cietis no suņa uzbrukuma, ir ļoti dažādas, un ne vienmēr suns vai tā īpašnieks ir galvenie vaininieki – arī neapdomīga cietušā rīcība var kļūt par iemeslu suņa uzbrukumam. Piesardzība ikdienā ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai pasargātu sevi un sev tuvos no līdzīgiem nelaimes gadījumiem:

  • Jau no mazotnes bērnam ir jāmāca, kā izturēties pret dzīvnieku un tā klātbūtnē. Nevajag bērnus baidīt ar suņiem. Atrodoties sveša suņa klātbūtnē, vienmēr ir jāvaicā tā saimniekam atļauja, vai sunim var pieskarties un glaudīt.
  • Ja suns atrodas sabiedriskā vietā bez pavadas vai pārāk garā saitē, ir jāpalūdz saimniekam parūpēties par suni, pieliekot to pavadā vai samazinot tās garumu, lai pārliecinātos par savu un līdzcilvēku drošību;
  • Ja suns skrien virsū, tad, lai pasargātos no iespējamās traumas, ir jāpiespiežas pie sienas vai koka, priekšā vēderam jāpieliek soma, lietussargs vai kas cits, kas ir līdzi, un mierīgi jānogaida;
  • Nekādā gadījumā suņa klātbūtnē nedrīkst: skriet, kliegt, spert tam vai izdarīt citas straujas kustības – tas dzīvnieku vēl vairāk sakaitinās.

 

 

Par apdrošinātāju BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. Iedzīvotāju aptaujās iedzīvotāji 13 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU GRUPĀ, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un Polijā lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību. 2014.gadā PZU GRUPA apdrošināšanas prēmijās parakstīja 3,95 miljardus eiro. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

 

Papildu informācija:

 

Juta Šteinerte

BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja

Tel.: +371 26 456 444

E-pasts: juta.steinerte@balta.lv

 

Arita Krūze

„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” projektu vadītāja

Tel.:+371 28 337 073

E-pasts: arita.kruze@prae.lv

[1] Eiropas Mājdzīvnieku barības federācijas pētījuma dati

0