Dati valsts reģistros – nepieciešama vienota pieeja to uzkrāšanai un pieejamībai

Pievienoja:

Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) piektdien, 27. novembrī organizēja ekspertu diskusiju “Valsts reģistru datu pieejamība – digitālas sabiedrības veiksmes atslēga”, kurā piedalījās valsts institūciju un finanšu nozares pārstāvji, lai runātu par dažādos valsts reģistros uzkrāto datu pieejamību biznesam no juridiskā, tehniskā un izmaksu viedokļa.

Sarunā piedalījās Tieslietu ministrijas, Datu valsts inspekcijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, Uzņēmumu reģistra, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Tiesu administrācijas (Zemesgrāmatas), Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas un Finanšu nozares asociācijas pārstāvji, kā arī LAA biedri.

Diskusijas laikā tika atzīta datu uzkrāšanas un dalīšanās vērtība mūsdienu pasaulē, vienlaikus uzsverot, ka personas dati ir īpaši aizsargājami. Komersantiem nereti likumos un citos normatīvajos aktos tiek noteikts pienākums apmainīties ar datiem ar valsts reģistriem gan sniedzot, gan saņemot informāciju. Pieeja datu sniegšanai komersantiem katrā iestādē var būtiski atšķirties gan tehniski (pieslēguma veidi, datu apmaiņas formāti) gan pēc procedūrām, gan pēc izmaksām. To atzīstot, diskusijas dalībnieki  vienojās, ka valstij būtu jāvirzās uz vienotu pieeju un vienotām datu uzkrāšanas un sniegšanas procedūrām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts pārvaldes pakalpojumu attīstības departamenta direktors Uģis Bisenieks uzsvēra, ka zināmu vienotu pieeju dos plānotais jaunais datu agregators DAGR, kas top VARAM paspārnē un kura uzdevums būs veidot vienotu pieejas punktu valsts reģistru informācijai, tā risinot gan dažādo tehnisko risinājumu problemātiku, gan to, lai komersants saņemtu tikai tos datus, kas viņam ir nepieciešami. Turklāt DAGR paredzētu plašas iespējas cilvēkiem pašiem pārvaldīt savus datus, kas uzkrāti valsts reģistros.

Tāpat komersantiem sāpīgs jautājums ir maksa par pakalpojumu, par informācijas saņemšanu no valsts reģistra. Gadījumos, kad likums paredz bezmaksas datu sniegšanu, vairumā gadījumu tas arī notiek, taču bieži informācija pieejama tikai par maksu. Turklāt maksas noteikšanas metodika un apjomi katram reģistram atšķiras. Kā uzsvēra Finanšu nozares asociācijas konsultante Laima Letiņa, lielākie komersantu iebildumi ir pret to, ka maksa par pakalpojumu ir lielāka nekā reālās administratīvās izmaksas šī pakalpojuma sniegšanai, un nereti uz maksu par šiem pakalpojumiem balstās konkrētās iestādes budžets. Tādēļ kopumā būtu nepieciešams pārskatīt valsts reģistru uzturēšanas finansējuma modeli, lai tas būtu vienots, skaidrs un saprotams, un valsts iestāžu budžets nebūtu tik lielā mērā atkarīgs no sniegto maksas pakalpojumu apmēra.

Ar Uzņēmumu reģistra pieredzi par bezmaksas pakalpojumiem un atvērto datu modeli dalījās galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atzina, ka to ir nodrošinājusi gan savas misijas izpratnes maiņa pašā Uzņēmumu reģistrā, gan ārējais spiediens – nepieciešamība Latvijai pilnveidot un ieviest efektīvu sistēmu cīņai pret naudas atmazgāšanu. Un, protams, pastāv milzīgas atšķirības starp reģistros uzkrātajiem datiem, jo, piemēram, Iedzīvotāju reģistra dati nekad nekļūs par atvērtajiem datiem.

Diskusijas noslēgumā LAA prezidents Jānis Abāšins, aicinot turpināt kopā un atsevišķi strādāt pie datu uzkrāšanas un apmaiņas modeļu uzlabošanas, uzsvēra nepieciešamību lūkoties uz šo jomu Baltijas līmenī, jo lielākā daļa finanšu nozares uzņēmumu strādā visās trīs Baltijas valstīs un labi redz veiksmīgākos un neveiksmīgākos sadarbības piemērus.

0