Digitālā transformācija, klimata pārmaiņu radītie zaudējumi, patērētāju ieradumu maiņa – iespējas un izaicinājumi apdrošināšanas nozarē

Pievienoja:

Eiropas likumdošanas salāgošana ar augošajām klientu prasībām pret apdrošinātāju sniegtajiem pakalpojumiem, klimata pārmaiņu ietekme, efektīva dzīvības apdrošināšana un insurtech attīstība – par šiem un citiem jautājumiem tika diskutēts Latvijas Apdrošinātāju asociācijas organizētajā konferencē “Apdrošināšana un pārapdrošināšana Baltijā 2018”, kas jau septiņpadsmito reizi norisinājās aizvadītajā nedēļas nogalē, pulcējot vairāk nekā 200 dalībnieku un teju 20 spilgtus runātājus no vairāk kā desmit valstīm.

“Neskatoties uz rūkošo populāciju un atšķirīgo labklājības līmeni, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm, mūsu reģionā vērojama stabila ekonomiskā izaugsme un milzīgs attīstības potenciāls apdrošināšanas nozarē – aug IKP, aug apdrošināšanas tirgus – piesaistam uzmanību un interesi no globālajiem tirgus spēlētājiem, “ stāsta Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins.

Tehnoloģiskais progress tiešā veidā ietekmē patērētāju ieradumu maiņu un prasības pret pakalpojumu sniegšanas kārtību. Ja agrāk pieprasītākas bija konsultācijas un atlīdzību pieteikšana klātienē, tad tagad apdrošinātāja klients vēlas ērtas online aplikācijas un apkalpošanu attālināti.

“Tas rada gan iespējas, gan izaicinājumus. Tas ir plaša spektra attīstības potenciāls inovāciju un insurtech jomā, veicinot konkurenci un paplašinot izvēles iespējas klientiem. Tomēr, kā norādīja Vienna Insurance Group attīstības un stratēģijas vadītājs Klauss Mūlēders, vienlaikus apdrošinātājiem jārēķinās, ka ir gana liela esošo un potenciālo klientu grupa, kura paralēli online rīkiem vēlas iespēju saņemt pakalpojumus arī klātienē un telefoniski – tiek lēsts, ka 2024. gadā šādu integrētu pakalpojuma modeli vēl aizvien pieprasīs gandrīz 50% no mērķa auditorijas jeb tā sauktā X paaudze. Tas ir jautājums ne tikai par esošo apdrošināšanas pakalpojumu sniegšanas digitalizāciju, bet arī jaunu biznesa modeļu radīšanu nozarē,” secinājumos turpina dalīties Jānis Abāšins.

Ne mazāks izaicinājums ir, kā šajos tehnoloģiskā progresa apstākļos sniegt teicamus pakalpojumus saskaņā ar Eiropas likumdošanu. Šobrīd apdrošināšanas klientiem būtiskākā ir Apdrošināšanas pakalpojumu izplatīšanas direktīvas (IDD) ieviešana, kas paredz patērētājiem saprotamu un godprātīgu pakalpojumu nodrošināšanu tieši saskaņā ar augstāk minēto digitālo transformāciju. Viena no bažām ir, vai saprotamu, caurspīdīgu nosacījumu vietā klienti netiks mulsināti ar papildu informāciju, dokumentiem. Piemēram, klientam svarīgākā informācija par konkrēto produktu turpmāk apdrošinātājam būs jānorāda pamatinformācijas dokumentā,  kas satur būtiskākos apdrošināšanas noteikumus, bet tas nenozīmē, ka nav jāizlasa visi noteikumi, lai nerastos pārpratumi atlīdzību izmaksas procesā.

Liela uzmanība šī gada konferencē tika veltīta klimata pārmaiņu ietekmei uz nozari. Kā konferencē skaidroja Minhenes klimata risku apdrošināšanas iniciatīvas priekšsēdētājs, profesors Pēters Hoppe, pētījumi pierāda, ka klimata pārmaiņas, kuras lielā mērā veicina globālā sasilšana un kuru ietekmē notiek arvien biežāk notiek postošas dabas katastrofas, lielākoties rada cilvēks. Lai gan Baltijas reģiona klimats pret mums ir salīdzinoši saudzīgs, arī mēs aizvien biežāk saskaramies ar postošiem plūdiem, vētrām un neparedzētu karstuma periodu izraisītiem, ilgstošiem mežu ugunsgrēkiem.

Munich Re NatCatService aprēķinājis, ka laika posmā no 1980. līdz 2017. gadam Baltijas valstīs dabas kataklizmas radījušas 1 miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus, savukārt tikai 10% jeb 97 miljoni ASV dolāru no tiem segti apdrošināšanas atlīdzībās. Pētnieku prognozes liecina, ka dabas katastrofu radīti zaudējumi turpinās pieaugt, tāpēc apdrošinātājiem jābūt gataviem attīstīt ar šiem riskiem saistītus produktus,” atsaucoties uz konferencē diskutēto, stāsta Jānis Abāšins.

Liels izaicinājums mūsu reģionā vēl joprojām ir dzīvības apdrošināšanas attīstība. Ja Rietumeiropas valstīs dzīvības apdrošināšanas īpatsvars pret riska apdrošināšanas veidiem veido vidēji 60%, tad Centrālās un Austrumeiropas valstīs (tostarp Baltijā) tie vidēji ir tikai 30%.

“Situācija pamazām uzlabojas, iedzīvotāji sāk apzināties, ka uzkrāt nebaltai dienai var arī, tam mēnesī novirzot relatīvi mazas summas, piemēram, 30 eiro. Tomēr kā par ieradumu maiņu atteikties no kaut kā šodien, lai nodrošinātu patēriņu nākotnē, mēs vēl runāt nevaram. Vienlaikus auto apdrošināšanai mēs esam gatavi tērēt daudz – zināms, ka jaunu un mazlietotu transportlīdzekļu īpatsvars Baltijā ir salīdzinoši liels. Arī K.Mūlēders uzsvēra, ka auto apdrošināšanas īpatsvars Centrālās un Austrumeiropas valstīs veido vidēji 52% no visiem riska apdrošināšanas veidiem, kamēr Rietumeiropā vien 24%,” stāsta un secina Jānis Abāšins.

Visas konferences tēmas un runātāji apskatāmi šeit

 

Plašāka informācija:

Sandija Šaicāne
Latvijas Apdrošinātāju asociācija
Tālr.: 67360898
E-pasts: office@laa.lv

0