Gjensidige Baltic: 73% aptaujāto iedzīvotāju jūtas droši par savu īpašumu, ja aizslēguši durvis un aizvēruši logus

Pievienoja:

Tirgus pētījumu aģentūras “GfK Baltic” un AAS “Gjensidige Baltic” veiktajā pētījumā par nekustamā īpašuma apdrošināšanu Latvijā, atklājās, ka lielākā daļa – 73% aptaujāto – jūtas droši par savu privātmāju vai dzīvokli, ja aizslēguši durvis un aizvēruši logus, kas ir primārais drošības līdzeklis. Tikai 22% aptaujāto ir piemērojuši tādus drošības līdzekļus, kā apsardzes signalizācija, ugunsdrošības signalizācija vai īpašumā tiek veikta videonovērošana. Tāpat pētījums atklāj, ka vismazāk par savu mājokli rūpējas tieši tie aptaujātie, kuri atzinuši, ka dzīvo nedrošā vidē.

60% aptaujas dalībnieku atzina, ka ir domājuši par sava mājokļa apdrošināšanu nākotnē un uzskata, ka tas ir nepieciešams, taču līdz šim apdrošināšanu veikuši nav. Savukārt 39% respondentu atzina, ka viņi būtu ieinteresēti apdrošināt savā īpašumā esošo mantu. No tiem cilvēkiem, kuri jau apdrošina savu mājokli, 75% atzina, ka iegādāties īpašuma apdrošināšanu motivējušas rūpes par savu finansiālo drošību. Viņu izskata, ka apdrošinot savu mājokli, rūpējas ne tik daudz par savu māju vai dzīvokli, kā paši par sevi, jo, ja kaut kas notiktu ar īpašumu – visus finansiālos zaudējumus segtu apdrošinātājs. Ja apskatām mājokļos notikušo negadījumu statistiku, tad 19% jeb praktiski katram piektajam sabiedrības loceklim dzīvē ir noticis apdrošināšanas negadījums. 38% notikušo negadījumu mājoklis ir bijis apdrošināts. Interesanti, ka tikai 74% aptaujāto, kuru mājoklis bija apdrošināts un tajā notika negadījums, vērsās pie apdrošinātāja ar prasības pieteikumu.

Kitija Lase, “Gjensidige Baltic” Īpašumu apdrošināšanas nodaļas īpašumu produktu vadītāja – riska parakstītāja: “Pozitīvi, ka liela daļa aptaujāto vidi, kurā viņi dzīvo uzskata par  salīdzinoši drošu. Tomēr tieši šie cilvēki ir tie, kuri visvairāk rūpējas par sava mājokļa drošību – 10% ierīkojuši apsardzes signalizāciju vai videonovērošanu, 15% mājās ir suņi. Ugunsdrošības detektorus uzstādījuši gan ir tikai 7% iedzīvotāju. Šī varētu būt problēma, jo no 2017. gada ugunsdrošības detektori būs obligāta prasība katrā miteklī. Pēdējā laikā esam novērojuši vēl kādu pozitīvu tendenci – cilvēki arvien biežāk papildu klasiskajiem standarta riskiem izvēlas, piemēram, diennakts tehnisko palīdzību mājās, mājokļa īres izdevumus pēc negadījuma, elektriskās parādības un mantas apdrošināšanu ārpus mājokļa. Arī Gjensidige Baltic piedāvā jaunumu mūsu klientiem – īpašuma apdrošināšanu ar 0% pašrisku, kas klientam ļauj saņemt atlīdzību 100% apmērā.”

Zane Johansone, “Gjensidige Baltic” Vispārējo atlīdzību nodaļas speciāliste: “Apskatot mūsu klientu negadījumus 2015. gadā, kā divas ievērojamākās izmaksāto  atlīdzību summas varam minēt: 99 665,54 eiro par ugunsgrēku viesnīcā, kur īpašums pēc negadījuma ir atjaunots, kā arī 80 000,00 eiro par ugunsgrēku noliktavā. Salīdzinot 2014. un 2015. gada rādītājus, varu teikt, ka apdrošināšanas atlīdzībās izmaksātā kopējā summa pieaugusi par 154 402 eiro. Savukārt nepamatotu apdrošināšanas pieteikumu skaits 2015. gadā samazinājies par 40,3%.”

Lielākā daļa cilvēku uzskata, ka apdrošināt savu mājokli ir ļoti dārgi, taču tā nebūt nav. 45m2 liela dzīvokļa īpašuma apdrošināšanas polise gadā izmaksātu 35 eiro jeb 2,92 eiro mēnesī, ko varētu pielīdzināt 1 – 2 kafijas tasēm. Privātmājās īpašuma apdrošināšanas polise (vidēji liela māja, aptuveni, 200m2) gadā izmaksātu 120 eiro.

Aptaujāti 1018 respondenti, vecumā no 18 – 65 gadiem un pētījums veikts 2015. gada nogalē.

0