Ik vasaru ūdenstilpnēs un uz ceļiem bojā iet vienlīdz liels skaits Latvijas iedzīvotāju

Pievienoja:

Līdz ar siltāku laikapstākļu iestāšanos daudzi steidz baudīt ūdens priekus. Diemžēl vasaras mēnešos Latvijā bojā gājušo skaits noslīkstot ir teju tikpat liels kā ceļu satiksmes negadījumos. Statistika liecina, ka pērn vasaras mēnešos Latvijā ceļu satiksmes negadījumos bojā gāja 45 cilvēki, savukārt no ūdenstilpnēm tika izcelti 44 noslīkuši cilvēki. Līdzīga tendence novērojama arī šogad.

Šogad saskaņā ar Valsts policijas datiem nelaimes gadījumos uz ceļa bojā gājis jau 61 cilvēks, bet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji no dažādām ūdenstilpnēm Latvijā jau izcēluši 43 noslīkušus cilvēkus, turklāt jāņem vērā, ka šosezon laikapstākļi mūs nav ļoti lutinājuši.

“Neapdomīga un pārgalvīga rīcība, kā arī nezināšana nereti noved pie traģiskiem negadījumiem, atpūšoties pie un uz ūdens. 2016. gadā kopumā ugunsdzēsēji glābēji no ūdenstilpnēm izcēla 110 noslīkušus cilvēkus, taču kopējais noslīkušo skaits ir lielāks, jo gadījumos, ja noslīkušais jau ir nogādāts krastā un to nav nepieciešams meklēt, VUGD glābēji uz notikuma vietu neizbrauc. VUGD atgādina, ka noslīkušo cilvēku skaits ir tieši atkarīgs no laikapstākļiem – jo karstākas un saulainākas dienas, jo vairāk cilvēku neapdomīgi dodas peldēties, un pēc tam tās jau ir traģiskas sekas,” informē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa.

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka vēl arvien salīdzinoši maz Latvijas iedzīvotāju izvēlas finansiāli pasargāt sevi vai savus tuviniekus, ja notiktu neparedzēts negadījums. Piemēram, dzīvības apdrošināšana ir ne vairāk kā 15% Latvijas iedzīvotāju – tā liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati. Ja Eiropā dzīvības apdrošināšanas apjoms ir ap 60% no tirgus, tad Latvijā tie ir vien aptuveni 24%.

“Dzīvības apdrošināšana, protams, nevar atgriezt cilvēku, bet tā vismaz sniedz finansiālu atbalstu tuviniekiem. Mūsu novērojumi liecina, ka, lai arī lēnām, tomēr iedzīvotāju interese par to, kā sevi vai savus radiniekus pasargāt no finansiāliem zaudējumiem nelaimes gadījumu, invaliditātes, smagu saslimšanu vai darbaspēju zuduma gadījumā ar katru gadu palielinās. Pieprasītākie dzīvības apdrošināšanas produkti ir bērnu studiju un pensiju uzkrājums,” norāda Gints Konrads, ERGO Veselības un dzīvības apdrošināšanas departamentu direktors Baltijā.

Lai parūpētos par savu un apkārtējo drošību, uzturoties pie ūdens, VUGD un ERGO iesaka:

  • Parastajiem atpūtniekiem (ja viņi nav „roņi”) peldēšanās sezonu ieteicams uzsākt, kad ūdens tem-peratūra ir vismaz +18C. Sākotnēji peldēšanos ieteicams veikt īsu laiku un neaizpeldot tālu no krasta, jo aukstajā ūdenī muskuļus var saraut krampī.
  • Peldēties ieteicams tikai īpaši šim mērķim paredzētās vietās. Par to liecinās zīme – peldēties atļauts.
  • Nav ieteicams doties peldēties vienam. Ja tomēr dodaties, ieteicams informēt krastā palikušos par to, cik ilgi un tālu ir plānots peldēt, vai ir paredzēts nirt zem ūdens.
  • Pirms došanās ūdenī, nekad nelietojiet alkoholu. Ja esat reibumā, labāk palieciet krastā. Atcerieties, ka lielākā daļa cilvēku noslīkst, tieši esot alkohola reibumā.
  • Ja esiet pārkarsis saulē, ūdenī jāiet lēnām, lai nebūtu strauja ķermeņa temperatūras maiņa, kas var izraisīt krampjus vai problēmas ar sirdsdarbību.
  • Pirms nodarboties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizināties ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, obligāti jāuzvelk glābšanas veste.
  • Ūdenskrātuvēs nedrīkst lēkt ūdenī no tramplīna, laipas vai augsta krasta ne uz galvas, ne uz kājām – mediķu pieredze rāda, ka šādā veidā peldētāji ik gadu gūst smagas galvas un mugurkaula traumas, kas daudzos gadījumos rada invaliditāti vai beidzas letāli.

Papildu informācijai:
Agnese Grīnberga
ERGO Komunikācijas vadītāja
Tālrunis: 67081941; mob.t. 22323988
E-pasts: agnese.grinberga@ergo.lv

0