Īpašumu apzagšanas gadījumu apjoms pieaug līdz ar labklājību

Pievienoja:

Turpinoties ekonomiskajai izaugsmei valstī, savu darbību svešos īpašumos arvien aktīvāk izvērš arī zagļi. “Līdz ar lielāku finansiālo stabilitāti cilvēki arvien vairāk iegādājas dārgas lietas un bagātīgāk aprīko savus mājokļus un birojus. Tāpēc tos arvien biežāk apmeklē arī zagļi,” stāsta ERGO atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis. Apzagšanas gadījumu skaits audzis gan privātajā, gan komercsegmentā. Salīdzinot ar 2012. gadu, apzagšanas gadījumu skaits no privātīpašumiem audzis par 47%, savukārt no komercīpašumiem par 23%.

No mājokļiem visbiežāk tiek zagti mobilie telefoni, portatīvie datori, fotokameras, kažokādas izstrādājumi un dārglietas. Vidējā atlīdzība par zādzību no mājokļa sastāda 1590 eiro. Savukārt no komercīpašumiem visbiežāk tiek zagti datori, juvelierizstrādājumi, sporta inventārs un preces, un vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība sastāda 4417 eiro.

ERGO pieredze liecina, ka zādzību pieaugums no mājokļiem ir novērojams ne tikai vasaras periodā, kad cilvēki dodas uz vasarnīcām vai tālākos ceļojumos un atstāj īpašumu bez uzraudzības. Īpaša uzmanība īpašuma drošībai ir jāpievērš arī pārējos gadalaikos, īpaši, iestājoties tumšajam rudens – ziemas periodam, kad saglabājas liels zādzību skaits, jo ļaundari var daudz vieglāk iekļūt īpašumā nepamanīti. 

Savukārt saskaņā ar apsardzes kompānijas G4S Latvia AS novērojumiem zagļu visiekārotākie objekti ir nomaļas tirdzniecības vietas, kas ir vāji izgaismotas un nav aprīkotas ar mehāniskiem drošības līdzekļiem, kā arī viensētas. “Nevar teikt, ka zagļi galvenokārt būtu iecienījuši tikai luksusa privātmājas un turīgu uzņēmumu komercplatības. Galvenais nosacījums ir – lai paveikt zādzību būtu pēc iespējas vienkāršāk un bez riska tikt pieķertiem,” stāsta Jānis Ābele, G4S Latvia AS valdes loceklis un Drošības funkciju departamenta direktors.

Zagļu visbiežāk izmantotās metodes, lai iekļūtu īpašumos, ir nemainīgas – logu atspiešana, atslēgas slēdzeņu izurbšana, iekļūšana caur jumta lūku un pagraba šahtu. “Ja vien tik ir vieta, pa kuru zagļi var iekļūt īpašumā, tā veikli arī tiek izmantota. Diemžēl paši namu iemītnieki vai uzņēmumu darbinieki bieži vien neapzināti zagļiem palīdz, jo vērtīgas lietas glabā uz logu palodzēm, māju priekšnamos, aizmirst durvīs atslēgas vai aizmirst aizvērt logus, kā arī steigā neieslēdz apsardzes signalizāciju,” norāda Jānis Ābele.

Lai pasargātu savu īpašumu, ieteicams:

  • Pirms doties prom no mājokļa, vienmēr pārliecināties, vai ir aizvērti logi, aizslēgtas durvis un ieslēgta signalizācija, ja tāda ir.
  • Pirms ilgākas prombūtnes vēlams informēt kaimiņus vai radiniekus, lai viņi iespēju robežās pieskata īpašumu.
  • Ņemt vērā, ka nikns sargsuns, protams, var viest respektu, tomēr, ja ielaušanās tiek rūpīgi plānota jau iepriekš, visticamāk noziedznieki būs padomājuši, kā suni neitralizēt.
  • Atcerēties, ka, lai uzlauztu pat pašas kvalitatīvākās durvis vai atslēgas, profesionālam zaglim nepieciešamas vien pāris minūtes.
  • Nav ieteicams uz balkona vai citā redzamā vietā atstāt vērtīgas lietas, piemēram, velosipēdus.
0