Karš Ukrainā licis 24% Latvijas iedzīvotāju parūpēties par uzkrājumiem nākotnei

Pievienoja:

Karš Ukrainā ir licis daudziem Latvijas iedzīvotājiem aizdomāties par savu un savas ģimenes finanšu un juridisko drošību un veikt pasākumus tās uzlabošanai – ceturtā daļa jeb 24% Latvijas iedzīvotāju kara ietekmē ir sākuši veidot uzkrājumus, ir apdrošinājuši dzīvību vai veikuši juridiskās darbības saistību sakārtošanai, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un socioloģisko pētījumu aģentūras “Norstat”* veiktā aptauja.

“Reālas rūpes par nākotni nereti cilvēku dienaskārtībā nonāk tieši pēc kritiskām un sarežģītām situācijām – tā karš Ukrainā, bet pirms tam arī Covid-19 pandēmija acīmredzami piespieda daudzus Latvijas cilvēkus apstāties un saprast, ka rītdiena viņiem pašiem un viņu ģimenei var izrādīties pilnīgi citāda nekā šodiena. Tādēļ, lai arī skumīgu iemeslu dēļ, bet tomēr pozitīvi ir vērtējams fakts, ka mazliet vairāk domājam par nākotni, vairāk veidojam uzkrājumus, sakārtojam juridiskos jautājumus,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins. “Mums, apdrošinātājiem, būtu šajā situācijā vēl vairāk jāstāsta klientiem par uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas ieguvumiem, jo faktiski tas ir “trīs vienā” – dzīvības apdrošināšanas atlīdzība, finanšu uzkrājums nākotnei, kā arī juridisko saistību sakārtošana, jo dzīvības apdrošināšanas līgumā var norādīt labuma guvēju, kam naudas saņemšanai nebūs jāiet viss garais mantojuma ceļš,” uzsver J. Abāšins.

No tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri kara Ukrainā ietekmē ir mainījuši priekšstatu par ģimenes nākotnes stabilitātes nozīmi, 10% atzinuši, ka sākuši veidot uzkrājumus skaidrā naudā, vēl 6% sākuši krāt bezskaidrā naudā, 5% ir apdrošinājuši savu dzīvību un 3% ir veikuši juridiskās darbības saistību sakārtošanai, noslēdzot pilnvaras, mantojuma, laulību līgumus u.c. Vēl 21% aptaujas dalībnieku ir atzinuši, ka nopietni domā par finansiālā drošības spilvena veidošanu vai juridisko saistību sakārtošanu, bet nav veikuši reālas darbības. Savukārt 68% respondentu atzinuši, ka viņu uzkrājumu veidošanas paradumi pēdējo mēnešu notikumu ietekmē tomēr nav mainījušies.

Tāpat aptaujā tika noskaidrots, kā cilvēku rūpes par savu un savas ģimenes nākotni ir ietekmējusi Covid-19 pandēmija. 2022. gada aptaujā 70% respondentu atzina, ka pandēmija nav mainījusi viņu uzkrājumu veidošanas paradumus, un tas ir par 14% vairāk nekā 2021. gadā, kad pandēmijas ietekmi uz uzkrājumu veidošanu noraidīja 56% aptaujas dalībnieku. Tomēr pandēmija ir likusi 19% respondentu vairāk domāt par finansiālā drošības spilvena izveidi un 3% – iegādāties dzīvības apdrošināšanu.

*Aptaujā 2022. gada aprīlī piedalījās 1008 respondenti no 18 līdz 74 gadu vecumam visā Latvijā.

 

Plašāka informācija:
Sandija Šaicāne
Latvijas Apdrošinātāju asociācija
Tālr.: 67360898
E-pasts: office@laa.lv

0