Maijs – traumatiskākais gada mēnesis

Pievienoja:

Iestājoties siltam un saulainam laikam, arvien vairāk bērnu un viņu vecāku izvēlas aktīvu atpūtu brīvā dabā. Diemžēl tas nozīmē arī lielāku iespējamību gūt dažādas traumas un savainojumus, un maijs iezīmējas kā gada traumatiskākais mēnesis; kā liecina Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas dati par pagājušo gadu, maijā traumu skaits ir par 58% lielāks nekā decembrī. Tāpēc apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atgādina – svarīgi ir atcerēties par drošības ekipējumu.

 

Iestājoties siltam laikam un paplašinoties dažādu atpūtas iespēju piedāvājumam, vairāk nekā divas reizes palielinās arī nopietnu traumu īpatsvars. Batuti, velosipēdi, skrituļdēļi, skrituļslidas, skrejriteņi, piepūšamās atrakcijas mūsdienās ir pašsaprotami brīvā laika pavadīšanas veidi, taču aizvien lielāku popularitāti iegūst arī dažādi elektriskie braucamrīki, piemēram, balansa dēļi un skūteri. Braukšanā ar balansa dēļiem gūtās traumas ir līdzīgas tām, kas gadās ar skrituļslidām vai skrituļdēli.

 

“Laiks, ko bērni un pusaudži pavada ārā, aktīvi atpūšoties, nevis pasīvi sēžot pie datora, sniedz prieku katram vecākam. Taču tas nozīmē arī atbildību par atvases drošību. Pērkot batutu vai jaunu braucamrīku, nedrīkst aizmirst iegādāties arī drošības ekipējumu,” norāda Sandra Pietkēviča, BALTA Personu apdrošināšanas produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītāja.

 

BALTA dati liecina, ka iepriekšējo trīs gadu laikā kopējais atlīdzību pieteikumu skaits par bērnu gūtajām traumām ir palielinājies par 47%. Visbiežāk – 86% gadījumu – atlīdzības pieteikumi saistīti ar pavisam ikdienišķiem negadījumiem, piemēram, kritieniem no šūpolēm vai batuta, kā arī braucot ar velosipēdu vai skrituļslidām. Arvien populārāki kļūst arī balansa dēļi.

 

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķi šogad jau vairākkārt saskārušies ar balansa dēļu sagādātajām traumām. Ārsti prognozē, ka šādi gūtu traumu pieaugums ir tikai laika un vecāku rocības jautājums. Lai gan, braucot ar šo dēli, fiziska piepūle nav nepieciešama, kritiens var beigties ar nopietniem sasitumiem, lūzumiem un ilgstošu ārstēšanos slimnīcā.

 

“Nokrist, braucot ar elektrisko balansa dēli, nav nekas ārkārtējs, ja vien ir attiecīgs drošības ekipējums. Līdzīgi kā ar skrituļslidām vai skrituļdēli, obligāti jālieto aizsargi ceļiem, elkoņiem, plaukstām un, protams, galvā jāliek ķivere,” stāsta bērnu traumu, ortopēdijas un mugurkaula ķirurgs Jānis Upenieks. Daktera pieredze liek secināt, ka vecāku un arī pusaudžu izpratne par drošības ekipējuma nepieciešamību aizvien ir vāja: “Nereti tiek iegādāts dārgs sporta inventārs, taču aizsargiem naudu tērēt vairs nešķiet būtiski – cilvēki ietaupa uz drošību, cerot, ka nekas slikts nenotiks. Taču pieredze rāda pretējo.”

 

Dr. Upenieks norāda uz pozitīvu tendenci nēsāt ķiveri ziemas sporta veidos, ko skaidro ar labi organizētu slēpošanas trašu darbību un cepures nepieciešamību, jo salst ausis. Savukārt vasarā drošības ekipējums aizvien nereti tiek uzskatīts kā atpūtai traucējošs.

 

Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. Latvijas iedzīvotāji 14 gadu laikā novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU GRUPĀ, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību Polijā. 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos PZU GRUPA parakstīja 3,4 miljardu eiro lielas apdrošināšanas prēmijas. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

 

Papildu informācija:

Juta Šteinerte,
BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 45 64 44
E-pasts: juta.steinerte@balta.lv
Renāte Franke,
NORDS PORTER NOVELLI
vecākā projektu vadītāja
Tel.: +371 26 23 28 23
E-pasts: renate.franke@porternovelli.lv

0