Obligātajai veselības apdrošināšanai jākalpo iedzīvotājiem

Pievienoja:

Obligātajai veselības apdrošināšanai būtu jākalpo iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī jāatvieglo valsts budžeta slogs. Vai to var panākt pēc šobrīd plānotā mehānisma un divu gadu laikā?

Kā vēstīts, ceturtdien, 1. oktobrī premjerministre Laimdota Straujuma savā ziņojumā Saeimai par valdības deklarācijas izpildi minēja, ka valdība 2017. gadā plāno ieviest obligāto veselības apdrošināšanu. Šis jautājums ticis virzīts jau agrāk, bet līdz šim nav guvis vajadzīgo nozares atbalstu, un arī šobrīd izskanējušie komentāri liek domāt, ka gaidāmas karstas diskusijas. Tāpēc, lai gan apdrošināšanas nozare konceptuāli atbalsta obligātās veselības apdrošināšanas modeļa ieviešanu Latvijā, uzskatām, ka 2017. gads ir pārāk optimistiski uzstādīts termiņš pilnvērtīgai ieceres realizēšanai.

Visa pamatā ir mērķis, kuru vēlamies sasniegt. Obligātajai veselības apdrošināšanai būtu jākalpo iedzīvotāju veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī jāatvieglo valsts budžeta slogs. Vai to var panākt pēc šobrīd plānotā mehānisma un divu gadu laikā? Manuprāt, ir vairāki aspekti, kas liek būt skeptiskam.

Pašlaik tas izskatās vienīgi pēc izmaiņu veikšanas nodokļu sistēmā – no sociālā budžeta plānots paņemt 2-3% 100 miljonu eiro apmērā, novirzot šos līdzekļus veselības aprūpes necaurspīdīgajā sistēmā. Saprotams, ka tādējādi kādam citam tiks mazāk, piemēram, samazinot atbalstu kādai noteiktai sociālajai grupai. Kurai un kādu pabalstu formā, nav zināms, bet skaidrs, ka mainot vietām saskaitāmos, summa nemainās. Tāpat skaidrs, ka notiks cīnīšanās par budžeta deķīša vilkšanu katram uz savu pusi atbildīgo partiju, ministriju un citu pušu starpā, kas var ieilgt. Nemaz nerunājot par formalitātēm, kas prasa savu laiku, kad vienošanās būs panākta.

Sakot, ka jebkuras labi funkcionējošas sistēmas pamatā ir caurspīdīgums, Ameriku neatklāšu. Vajadzīgi sakārtoti nozares dati, lai iecerētais modelis attaisnotu uz sevi liktās cerības. Pašlaik top E-veselības platforma, taču lielās un vidējās veselības aprūpes iestādes un pat atsevišķi ģimenes ārsti, laikam ejot, ieviesuši savas IT sistēmas. Ja konkrētā veselības aprūpes iestāde strādās ar valsts pasūtījumu, atsevišķo IT sistēmu būs jāpielāgo E-Veselības platformai, kas pati par sevi ir komplicēta sistēma. Domāju, maz ticams, ka platformu izdosies ieviest pilnā apmērā un notestēt līdz 2017. gadam. Taču, kas vēl būtiskāk, abstrahējoties no ieceres par obligāto veselības apdrošināšanu – ja mūsu veselības aprūpes sistēma būtu caurspīdīga, tad, iespējams, tiktu pamanīta neefektīvi izlietotā nauda no jau šobrīd pieejamā budžeta.

Runājot par apmaksāto pakalpojumu grozu, kas šobrīd minēts kā galvenais uzdevums, lai virzītos uz priekšu – tas bijis “karstais kartupelis” jau 25 gadus, kopš jautājums virzīts apspriešanai. Gada sākumā, kad tā saucamās kvotas vēl pietiek, grozs ir viena izmēra, bet gada beigās, kad kvotas iet uz beigām, bilde ir pavisam cita. Šis jautājums ir politiski nepopulārs, jo jāatzīst, ka grozs ir tik liels, cik ir. Jābūt stiprai politiskajai gribai un nostājai, lai definētu un visu gadu noturētu nemainīgu šo valsts apmaksāto pakalpojumu grozu.

Nevar noliegt, ka veselības aprūpes sistēmā nozīmīgu lomu spēlē brīvprātīgā veselības apdrošināšana. Lai dati būtu pilnīgi, arī privātie veselības apdrošinātāji būtu jāpieslēdz E-veselības sistēmai. Diemžēl pašlaik mēs tālāk par šo atziņu neesam tikuši. Domāju, svarīgi saprast, ka privātie apdrošinātāji ar veselības aprūpes iestādēm strādā caurspīdīgos apstākļos. Apdrošinātājs grib pelnīt, tādēļ spiež šīs iestādes strādāt caurspīdīgi un efektīvi. Pelnīšana nav nekas tāds, no kā baidīties, un caurspīdīga, efektīva sadarbības ir tas, ko no apdrošinātājiem iespējams pamācīties.

Lai tik nozīmīgu jautājumu risinātu, ir nopietni jāparēķina un jāpadomā, nevis mehāniski jāpārnes no viena katliņa uz otru. Nevienam nav vajadzīga kārtējā lāpīšana. Uzskatu, ka visām iesaistītajām pusēm ir jāapsēžas pie viena galda, jāsagaida dati un tad jāizrēķina, ko valsts var atļauties, atrodot efektīvāko modeli, kā šo kopējo naudu izlietot. Latvijas Apdrošinātāju asociācija ir gatava dalīties ar gadiem uzkrātajām zināšanām Latvijā, kā arī par citu valstu pieredzi līdzīgu reformu īstenošanā.


Jānis Abāšins
LAA prezidents

2015.gada 9.oktobris

0