Pandēmija vairāk nekā 1/4 iedzīvotāju likusi pievērst uzmanību finanšu drošībai

Pievienoja:

Priekšstatu par ģimenes finanšu stabilitātes un nākotnes ‘drošības spilvena’ nozīmi aizvadītā gada laikā mainījusi vairāk nekā ceturtdaļa (27%) Latvijas sabiedrības, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) un socioloģisko pētījumu aģentūras “Norstat” kopīgi veiktais pētījums*. Pētījuma dati arī apstiprina, ka par finanšu drošību visvairāk domā tie iedzīvotāji, kuri ir informēti par nākotnes finanšu drošības, t.sk., dzīvības apdrošināšanas, instrumentiem.

“Ņemot vērā, ka runa ir par brīvprātīgu paradumu maiņu, nevis publiskās varas normatīvajos aktos determinētu prasību pēc atšķirīgas rīcības, fakts, ka pandēmijas apstākļos aizvadītā gada laikā daudz nozīmīgāku uzmanību finanšu drošības jautājumiem sākuši pievērst vairāk nekā ceturtā daļa iedzīvotāju, jāvērtē kā nozīmīgas izmaiņas sabiedrības domāšanā,” apkopotos datus komentē Jānis Abāšins, LAA prezidents.

To Latvijas iedzīvotāju skaitā, kuri mainījuši priekšstatu par ģimenes finanšu stabilitātes un nākotnes ‘drošības spilvena’ nozīmi, turpat piektdaļa (17%) sākusi vairāk pievērst uzmanības finanšu drošības jautājumiem; 7% apsvēruši dzīvības apdrošināšanas polises iegādi, bet noliedz pārdomu saistību ar pandēmiju; 2% apsvēruši dzīvības apdrošināšanas polises iegādi un atzīst, ka tās ir tiešas pandēmijas sekas; savukārt vēl 1% ir iegādājušies dzīvības apdrošināšanas polisi.

Vienlaicīgi, vairāk nekā puse (56%) aptaujas dalībnieku norādījuši, ka pandēmija neko nav mainījusi viņu nākotnes risku novēršanas paradumos. Turklāt, šāda aina atklājas pilnībā visos demogrāfiskajos rādītājos, proti – neatkarīgi no ģimenes stāvokļa, ienākumu līmeņa, dzīvesvietas, izglītības – 40% respondentu pēdējā gada laikā savus paradumus nav mainījuši. Šie dati korelē ar informētības līmeni par dzīvības apdrošināšanas polišu specifiku kā tādu un atbalsojas pētījuma datos. Proti, to respondentu skaits, kuri savus paradumus nav mainījuši, faktiski sakrīt ar to sabiedrības daļu, kuri atzīst, ka nav pilnībā informēti par finanšu stabilitātes instrumentu ieguvumiem (39%).

“Pētījuma dati apliecina, ka sabiedrību nepieciešams izglītot par ģimenes finanšu stabilitātes nozīmīgumu, it īpaši šajos – krīzes apstākļos. Tas var izglābt daudz Latvijas ģimeņu neparedzētās situācijās. Turklāt, aizvadīto gadu ekonomiskās attīstības dinamika liecina, ka mums ir jāspēj dzīvot un strādāt grūti prognozējamos apstākļos. Šādā kontekstā dažādu finanšu stabilitātes instrumentu izmantošana ģimenes nodrošināšanai nelaimes situācijā kļūst par ikdienu,” uzskata J. Abāšins.

 

Papildu informācija:
Kaiva Upleja

“Communications & Strategies” projektu vadītāja
Tālrunis.: + 371 27894799
E-pasts: kaiva.upleja@strategies.lv

 

* LAA un socioloģisko pētījumu aģentūras “Norstat” pētījumā par dzīvības apdrošināšanu, kas norisinājās šā gada februārī, tika aptaujāts 1001 respondents no 18 līdz 74 gadu vecumam visā Latvijā, aptverot Rīgu, Pierīgu, Kurzemi, Vidzemi, Zemgali un Latgali. 54% no pētījuma dalībniekiem bija sievietes un 46% – vīrieši. Pētījums tapis sociālās kampaņas “Neatliec uz rītdienu” ietvaros, kuras mērķis ir skaidrot un izglītot sabiedrību par iespējamiem nākotnes riskiem un finanšu stabilitātes nozīmi ģimenē.

0