Ugunsdrošība – joprojām dzīvības un nāves jautājums

Pievienoja:

Teju katru dienu Latvijā ir lasāmas ziņas par ugunsnelaimēm mājās, un diemžēl ļoti bieži tajās ir arī cietušie un bojā gājušie. Daļa no šiem ugunsgrēkiem būtu varējusi nenotikt vai beigties bez upuriem, ja mājās un dzīvokļos būtu ievēroti visi ugunsdrošības noteikumi. Vairākas jaunas obligātas prasības ugunsdrošības noteikumos stāsies spēkā no nākamā gada, bet Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) iesaka neatlikt to izpildi uz pēdējo brīdi, bet parūpēties par savu, savu tuvinieku un sava mājokļa drošību jau laikus.

Dūmu detektors glābtu dzīvības jau tagad

Lai arī dūmu detektors dzīvokļos un privātmājās būs obligāts no 2020. gada 1. janvāra, tā maksimāli ātrāka uzstādīšana glābtu dzīvības jau tagad. Dūmu detektors ir efektīvākais veids, kā pasargāt mājokļa iedzīvotāju dzīvības, ja izceļas ugunsgrēks. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) informācija liecina, ka aptuveni puse no ugunsgrēkos bojāgājušajiem miruši nevis no fiziskiem apdegumiem, bet gan no saindēšanās ar dūmiem. Savlaicīga ugunsgrēka brīdināšanas sistēma varētu glābt daudzas no šīm dzīvībām.

Kaut arī prasība par dūmu detektoriem tika iekļauta noteikumos jau 2016. gadā un iedzīvotājiem ir bijis laiks un stimuls pakāpeniski, laikā līdz 2020. gadam, savus mājokļus ar tiem aprīkot, diemžēl VUGD statistika to neliecina. Tā 2018. gadā ugunsgrēkos cietuši 302 cilvēki, bojā gājuši 82 cilvēki. Tās nav pozitīvas izmaiņas pret iepriekšējiem gadiem, jo 2017. gadā bija 381 cietušais un 80 bojā gājušie, 2016. gadā – 302 cietušie un 95 bojā gājušie.

Tā ir neizprotama vieglprātība pret savu un tuvinieku dzīvību un īpašumu. Mēs esam gatavi čīkstēt par obligātajām prasībām, neko nedarīt vai atlikt uz pēdējo brīdi un domāt, ka mani jau tas neskars. Kaut gan, piemēram, dūmu detektoru varētu pat salīdzināt ar ēdienu, jo bez ēdiena var nomirt badā, bez dūmu detektora – aiziet bojā ugunsgrēkā,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Obligāts ugunsdzēšamais aparāts

Tāpat no nākamā gada 1. janvāra privātmājās būs obligāti jāatrodas ugunsdzēšamajam aparātam. Tā kā pašlaik Iekšlietu ministrijā tiek gatavoti grozījumi ugunsdrošības noteikumos, LAA ir iesniegusi priekšlikumu, lai ugunsdzēsības aparāts būtu obligāts arī dzīvokļos, ne tikai privātmājās, jo procentuāli liels skaits ugunsgrēku izceļas tieši daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļos.

Apkures katla drošības palielinājums

Ugunsdrošības noteikumu grozījumu projektā ir paredzēta arī jauna norma, kas saistīta ar apkures krāšņu drošumu privātmājās – grīdai cietā kurināmā apkures katla priekšā pietiekamā platībā būs jābūt no nedegoša materiāla. VUGD atgādina, ka Latvijā ik gadu apkures sezonas laikā pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iemesls saistīts ar apkures lietošanas izraisītām problēmām – bojātām apkures ierīcēm un nepareizu apkures ierīču lietošanu. Apmēram puse no dzīvojamā sektora ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures ierīču lietošanas dēļ.

Pareiza nosūcēja izvade

Savukārt jau no šā gada sākuma ir spēkā aizliegums izvadīt virtuves tvaika nosūcēju pie dabīgās ventilācijas kanāliem. Prasība attiecas uz virtuvēm, kurās tiek izmantotas gāzes plītis, jo, pieslēdzot nosūcēju vienīgajam ventilācijas kanālam, izslēgtā stāvoklī nosūcējs ir pilnībā aizvēris šo ventilācijas lūku. Tad gadījumā, ja sākas gāzes noplūde, gāze uzkrājas dzīvoklī un var notikt sprādziens. Daudzdzīvokļu mājā šādā situācijā nopietni apdraudēti ir ne tikai konkrētā dzīvokļa, bet visas mājas iedzīvotāji.

Īpašuma apdrošināšana mīkstinātu nelaimes sekas

Ugunsgrēks mājoklī ir viena no postošākajām nelaimēm, jo iemītnieki var palikt ne tikai bez iedzīves, bet bez mājām un, iespējams, arī uzkrājumiem. Ugunsgrēku sekas var mīkstināt īpašuma apdrošināšana, kas Latvijā ir pieejama ar ļoti dažādiem nosacījumiem, risku segumiem un cenām. Biežākā atruna, ko dzird apdrošinātāji, ir, ka mājokļu apdrošināšana ir dārga un iedzīvotāji nevar to atļauties. Tā nav tiesa, jo konkurence šajā apdrošināšanas nozarē ir liela un cenas pieņemamas. Tā, piemēram, divistabu dzīvokļa apdrošināšanas piedāvājumi sākas pat no 20 eiro maksājuma gadā, savukārt vidēji lielas privātmājas apdrošināšana maksā no 100 eiro gadā, tas ir – ap 10 eiro mēnesī.


Plašāka informācija:
Sandija Šaicāne
Latvijas Apdrošinātāju asociācija
Tālr.: 67360898
E-pasts: office@laa.lv

0