Uz ceļiem vairāk lapsu, stirnu un briežu; pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits palielinājies par 7%

Pievienoja:

Šogad līdz augustam apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) atlīdzībās par sadursmēs ar dzīvniekiem bojātiem transportlīdzekļiem jau izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro. Visbiežāk – 51% gadījumu – atlīdzības tiek pieteiktas par sadursmēm ar stirnām, kas ir par 12% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Šogad pieteikto atlīdzību skaits par sadursmēm ar dzīvniekiem pieaudzis par 7%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn. Lai gan visbiežāk tās tiek pieteiktas par sadursmēm ar stirnām, vairāk nekā divas reizes lielākus finansiālos zaudējumus autovadītājiem radījuši lielie meža dzīvnieki – aļņi un brieži. BALTA atlīdzību dati liecina, ka šogad vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība šādos gadījumos bijusi 2930 eiro apmērā, savukārt vidējā atlīdzība par sadursmēm ar stirnām – 1428 eiro. Lai gan zaķis vai lapsa šķiet mazāk bīstami, arī šādā situācijā zaudējumi mēdz būt gana lieli – vidēji ap 600 eiro.

“Sākoties rudenim, dienas kļūst īsākas, un krēsla iestājas jau krietni ātrāk. Līdz ar to autovadītājiem jābūt īpaši piesardzīgiem – no pieredzes redzam, ka pieteikto atlīdzību skaits par sadursmēm ar dzīvniekiem šajā laikā pat trīskāršojas. Turklāt jāatceras, ka meža dzīvnieki ir neprognozējami, un sadursmēs var tikt ne tikai spēcīgi bojāts transportlīdzeklis, bet ciest arī pats autovadītājs un pasažieri,” skaidro Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors. Saskaņā ar apdrošinātāja rīcībā esošo informāciju sadursmes ar dzīvniekiem visbiežāk notiek  tieši gada tumšākajos mēnešos – oktobrī, novembrī un decembrī.

Komentējot, kuros mēnešos autovadītājiem būtu visvairāk jāuzmanās no dzīvniekiem, zoologs Ingmārs Līdaka stāsta: “Bīstamākais periods uz ceļiem ir šobrīd, sākot jau no augusta vidus. Bet, ja es teiktu, ka ir mēneši, kad bīstamības iespēja sadursmēm ar dzīvniekiem ir mazāka, tas nebūtu korekti. Piemēram, ziemā varbūt dzīvnieku uz ceļiem ir mazāk, bet bremzēšanas iespējas ir ierobežotas, līdz ar to sadursmju iespējamība ir augstāka. Savukārt vasarā dzīvnieki savus mazuļus pieskata rūpīgāk, ilgi ir gaišs, ceļu apstākļi un redzamība ir labāka, turklāt tumšajā laikā autovadītājiem jābrauc salīdzinoši mazāk.”

Līdaka skaidro, ka dzīvnieki uz ceļa nāk vairāku iemeslu dēļ – nepieciešamība pārvietoties pa savu teritoriju, ko šķir ceļš, tāpat arī labākas dzīves meklējumi dzīvnieku blīvuma dēļ konkrētajā teritorijā. Turklāt pēdējos desmit gados īpaši pieaudzis lapsu, stirnu un briežu skaits, līdz ar to tie arī migrēs aktīvāk un uz ceļiem sastopami būs biežāk. Tāpat diemžēl ceļš ir arī barības ieguves vieta – sabrauktas vardes, peles un kukaiņi. Savukārt ziemā, kad tiek kaisīti ceļi, brieži un stirnas nāk laizīt sāļus, kas viņu organismam nepieciešams.

BALTA un Ingmārs Līdaka atgādina būt uzmanīgiem un pievērst pastiprinātu uzmanību ceļam un apkārt notiekošajam, tādējādi pasargājot gan sevi, gan savu spēkratu. Lai izvairītos no sadursmēm ar meža dzīvniekiem, autovadītājus aicina uzmanīties:

  • ceļa posmos, kur ceļazīmes norāda par iespējamu meža dzīvnieku klātbūtni, ieteicams samazināt braukšanas ātrumu;
  • vietās, kur ceļa malas nav izpļautas vai tās ir aizaugušas ar krūmiem, iespējas pamanīt ceļam tuvojošos dzīvniekus samazinās;
  • īpaši bīstamas ir vietas, kur lauki robežojas ar mežiem, jo tieši tur ir dzīvnieku galvenie migrāciju ceļi;
  • diennakts bīstamākā daļa ir krēslas iestāšanās un rītausmas laiks, kad dzīvnieku pārvietošanās aktivitāte ir vislielākā, un redzamība uz ceļa strauji mainās. Tāpēc autovadītājiem tieši šajās diennakts stundās visvairāk būtu jāpiedomā pie braukšanas ātruma izvēles;
  • ja pār ceļu pārskrien viens dzīvnieks (īpaši stirna, briedis, alnis un mežacūka), tad ļoti iespējams, ka tā ir tikai daļa no dzīvnieku bara vai grupas, un var sekot arī citi. Turklāt briežu un mežacūku barā dzīvnieku skaits var pārsniegt pat desmit dažāda vecuma īpatņus;
  • pamanot alni, būt īpaši modriem – šis ir visneprognozējamākais dzīvnieks uz ceļa;
  • ja ir iespēja nobremzēt, ir jābremzē, un jāgaida, kad dzīvnieks noiet no ceļa.

Saskaņā ar likumdošanu neatkarīgi no tā, vai notikusi sadursme ar savvaļas dzīvnieku vai mājdzīvnieku, par notikušo jāziņo policijai, zvanot uz 112, un notikuma vietu atstāt nedrīkst. Policija par notikušo informēs attiecīgos dienestus, kas nepieciešamības gadījumā sniegs dzīvniekam palīdzību. Ja automašīnai ir KASKO apdrošināšanas polise, pēc sadursmes ar dzīvnieku un informācijas sniegšanas Ceļu policijai, nekavējoties jāsazinās ar savu apdrošinātāju.

Par apdrošinātāju BALTA

Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz FKTK, Lietuvas Apdrošināšanas uzraudzības komisijas, Igaunijas statistikas departamenta un apdrošinātāju gada pārskatu datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. Latvijas iedzīvotāji 14 gadu laikā novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU GRUPĀ, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. PZU ir uzņēmums ar 200 gadus ilgu pieredzi apdrošināšanā un lepojas ar vairāk nekā 16 miljonu klientu uzticību Polijā. 2016. gada pirmajos trīs ceturkšņos PZU GRUPA parakstīja 3,4 miljardu eiro lielas apdrošināšanas prēmijas. Plašāka informācija internetā http://www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.

 

Papildu informācija:

Juta Šteinerte
BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja
Tel.: +371 26 45 64 44
E-pasts: juta.steinerte@balta.lv

Ieva Balode
NORDS PORTER NOVELLI vecākā projektu vadītāja
Tel.: +371 26 15 84 80
E-pasts: ieva.balode@porternovelli.lv

0