Vasaras brīvlaikā pieaug ar bērnu traumatismu saistīto atlīdzību pieteikumu skaits

Pievienoja:

Apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) dati liecina, ka vasaras mēnešos pieaug ar bērnu traumatismu saistīto atlīdzību pieteikumu skaits. Visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas par traumām, ko bērns guvis, braucot ar velosipēdu vai skrituļslidām, – 2015. gadā tie bija 19% no kopējā pieteikumu skaita nelaimes gadījumu apdrošināšanā.

 

“Atlīdzību pieteikumi liecina, ka traumas bērni gūst visdažādākajos veidos un arī to cēlonis ir ļoti atšķirīgs, tomēr visbiežāk atlīdzības tiek pieteiktas saistībā ar traumām, kas gūtas, braucot ar velosipēdu vai skrituļslidām. Lielākoties šīs traumas ir dažāda smaguma pakāpes brūces, lūzumi, galvas traumas. Drošības pasākumu ievērošana ir būtisks priekšnosacījums, lai izvairītos no šāda veida traumām vai mazinātu to sekas,” situāciju komentē Ingus Savickis, BALTA Atlīdzību direktors.

 

Arī „Capital Clinic Riga” pediatre Sanita Mitenberga apstiprina, ka vasarā, periodā no jūnija līdz augustam izteikti pieaug bērnu traumatisms. „Bērni vasaras brīvlaikā kļūst izklaidīgāki, pārgalvīgāki un līdz ar to arī neuzmanīgāki. Lielāko daļu laika tie izvēlas pavadīt ārpus mājām, braukājot ar riteņiem, skrituļslidām, bērnu kvadricikliem vai spēlējoties bērnu laukumos un lēkājot pa batutiem un piepūšamajām atrakcijām. Lai gan tas viss ir ļoti labi un pat ieteicami, diemžēl, šīs bērniem tik patīkamās aktivitātes veicot, nereti tiek aizmirsts par drošības pasākumu ievērošanu, piemēram, braucot ar velosipēdu, netiek uzvilkts drošības aprīkojums vai, lēkājot pa batutu vai piepūšamajām atrakcijām, netiek pievērsta uzmanība tam, vai lēkājošajiem nav izteikti nevienmērīgs vecums (un līdz ar to arī svars), kā rezultātā bērni gūst smagas traumas. Protams, visbiežāk nākas piedzīvot situācijas, kad bērns ir guvis kādus nobrāzumus vai sasitumus, tomēr mana pieredze liecina, ka vasarā īpaši bieži nākas sniegt palīdzību bērniem, kas guvuši nopietnus roku, kāju vai atslēgas kaulu lūzumus, bet retākos gadījumos pat guvuši kritiski smagus iekšējos bojājumus,” stāsta S. Mitenberga, piebilstot, ka vecākiem regulāri ar bērnu ir jāpārrunā, ko un kā drīkst un ko un kā nedrīkst darīt, kā arī praktiski jārāda pareizā rīcība, lai maksimāli izvairītos no šādiem negadījumiem

 

Eksperti norāda, ka visbiežāk traumas, kas saistītas ar velosipēdu un skrituļslidām, tiek gūtas agrīnā vecumā, mācoties braukt, vai pusaudža gados, kad tiek izmēģinātas dažādas pārgalvīgas idejas. Drošības aprīkojums – ķivere, elkoņu un ceļu sargi – ir obligāts drošības priekšnosacījums, un tos ieteicams lietot jebkurā situācijā, lai bērnam rastos pieradums. Lai parūpētos par savu bērnu drošību, braucot ar velosipēdu vai skrituļslidām, apdrošinātājs BALTA iesaka:

  • Iegādājoties drošības aprīkojumu – ķiveri, ceļu un elkoņu aizsargus, pārliecinieties, ka tie atbilst visiem drošības standartiem;
  • Pārliecinieties par velosipēda tehnisko stāvokli – bremžu darbība, riepu stāvoklis, apgaismojums un atstarotāji;
  • Padariet ķiveres lietošanu par likumu, nosakot, ka tā jālieto katru reizi un jebkuros apstākļos, tostarp mājas pagalmā, kur visbiežāk arī tiek gūtas traumas;
  • Ļaujiet bērnam izvēlēties ķiveri, ko viņam patiktu lietot, – bērnam ir svarīga krāsa, zīmējumi uz tās;
  • Pārrunājiet ar bērnu satiksmes drošības noteikumus. Atgādinām, ka velosipēdista apliecību var iegūt no 10 gadu vecuma, nokārtojot ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības eksāmenu;
  • Vedot mazus bērnus uz pieaugušo velosipēda aizmugurējā bagāžnieka, obligāti jālieto speciālais bērnu velosēdeklītis, lai novērstu nopietnas traumas;
  • Skrituļojot ieteicams izmantot arī plaukstu aizsargus, jo kritiena gadījumā bērns visbiežāk atbalstīsies uz plaukstām;
  • Skrituļošanai izvēlieties piemērotu vietu – tas var būt skeitparks, sporta trase, parks, iekšējais pagalms. Izvairieties no ielu krustojumiem, slīpām ietvēm, jo bīstamā situācijā bērns var arī nepaspēt apstāties;

 

Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka 2014.gadā 1753 bērniem vecumā līdz 14 gadiem tika reģistrētas traumas, ievainojumi vai saindēšanās. Visbiežāk tika gūti lūzumi – 610 gadījumos, smadzeņu satricinājums (290 gadījumi), sasitumi un zilumi (290 gadījumu), vaļējas brūces (200 gadījumu) vai apdegumi un applaucējumi (111 gadījumu).

 

Papildu informācija:

 

Juta Šteinerte

BALTA Korporatīvās komunikācijas vadītāja

Tel.: +371 26 456 444

E-pasts: juta.steinerte@balta.lv

 

Arita Krūze

„P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības” projektu vadītāja

Tel.:+371 28 337 073

E-pasts: arita.kruze@prae.lv

0