Visaktīvāk par uzkrājumiem bērniem rūpējas māmiņas, bet dāsnākās iemaksas veic tēti

Pievienoja:

Visaktīvāk par uzkrājumu bērna nākotnei Baltijas valstīs rūpējas Latvijā dzīvojošās māmiņas, bet visdāsnākie veikto iemaksu apmēru ziņā ir tēti Latvijā un Igaunijā, šim mērķim atvēlot vidēji 34 eiro mēnesī, liecina SEB dzīvības apdrošināšanas apkopotie dati.

120627_1281-EditVisās Baltijas valstīs māmiņas daudz biežāk ir tās, kuras veido uzkrājumu saviem bērniem – no visiem apdrošinājuma ņēmējiem sieviešu īpatsvars Latvijā ir 64%, Igaunijā – 56%, Lietuvā – 58%. Aplūkojot pēdējo trīs gadu datus, redzama tendence, ka arvien pieaug vīriešu loma uzkrājumu veidošanā. Salīdzinot ar 2012. gadu, pērn vīriešu kā apdrošinājuma ņēmēju skaits pieauga par 7 procentpunktiem Latvijā un veidoja 36%, par 8 procentpunktiem Igaunijā (veidoja 44%) un par 4 procentpunktiem Lietuvā (42%).

Turklāt vīrieši visās trīs valstīs iemaksā vairāk nekā sievietes. Visizteiktāko atšķirību iemaksu summās var vērot tieši Latvijā – 2014. gadā vidējā sieviešu veiktā prēmija uzkrājumam veidoja 24 eiro mēnesī, savukārt vidējā vīriešu veiktā iemaksa mēnesī bija 34 eiro. Kaimiņvalstīs šīs atšķirības ir mazākas. Igaunijā sievietes iemaksājušas vidēji 32 eiro un vīrieši – 34 eiro, bet Lietuvā attiecīgi – 24 eiro un 31 eiro mēnesī.

Aplūkojiet infografiku par Baltijas valstu vecāku paradumiem, veidojot uzkrājumus saviem bērniem

SEB dzīvības apdrošināšanas valdes priekšsēdētāja Kristīne Lomanovska: „Ņemot vērā, ka Latvijā vecāki visbiežāk sāk krāt bērna nākotnei, kad bērns sāk skolas gaitas septiņu gadu vecumā, Latvijā prognozētais vidējais uzkrātais kapitāls ir salīdzinoši mazāks nekā kaimiņiem – pērn Latvijā tas veidoja 4249 eiro. Lietuvā vecāki sāk veikt uzkrājumus krietni agrāk, bērnam sasniedzot aptuveni trīs gadu vecumu, un vidējais uzkrājums līguma termiņa beigās tiek prognozēts 5064 eiro. Savukārt Igaunijā vecāki par uzkrājumiem bērnam sāk rūpēties kopš 5 gadu vecuma un, pateicoties lielākām iemaksām, tiek sagaidīts, ka vidējā uzkrājuma summa veidos 5536 eiro.”

Šie dati liecina, ka Igaunijas iedzīvotāji pret uzkrājumu veidošanu attiecas ar vislielāko atbildību, neraugoties uz to, ka Igaunijas likumdošana neparedz nodokļu atvieglojumus, kamēr Latvijā valsts piedāvā iespēju katru gadu saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu (šogad – 23% apmērā) no iemaksām, kas veiktas uzkrājumā un nepārsniedz 10% no gada bruto darba samaksas. Līdzīgi arī Lietuvā likumdošana paredz iespēju atgūt 15% no veiktajām iemaksām uzkrājošajā apdrošināšanā.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu bērna nākotnei sniedz iespēju gan sakrāt kapitālu, ko bērns varēs izmantot izglītībai vai citiem mērķiem, gan apdrošināt vecāka dzīvību un izvēlēties nelaimes gadījumu apdrošināšanu sev vai bērnam, gan izmantot valsts paredzētos nodokļa atvieglojumus. Vecāki paši var izvēlēties vecumu, kad bērns saņems uzkrāto kapitālu – atkarībā no līguma termiņa, ko nosaka vecāks līguma slēgšanas brīdī, uzkrājumu bērni var saņemt no 18 gadu vecuma līdz 25 gadu vecumam.

0