LV EN
Menu

Īpašuma apdrošināšana

Īpašuma apdrošināšana

Kas ir īpašuma apdrošināšana?

Īpašuma apdrošināšana pasargā īpašumu no zaudējumiem, kas var rasties ārējo faktoru (ugunsgrēka, laupīšanas, šķidruma noplūdes, dabas stihiju un citu iemeslu) dēļ.

Pret kādiem riskiem iespējams apdrošināt īpašumu?

  • Dabas stihijas (piem., zemestrīce, zibens, vētra, plūdi, lietusgāzes, krusa, stipra snigšana)
  • Uguns risks
  • Ūdens noplūde, inženierkomunikāciju sistēmu avārijas
  • Trešo personu nejauša vai prettiesiska rīcība (piem., zādzība, vandalisms, laupīšana, kaimiņu remontdarbi, transportlīdzekļa trieciens)
  • Elektrības padeves traucējumi, pārspriegums
  • Citi riski, piem., sadursme, transportlīdzekļa trieciens, eksplozija, zemes noslīdējums/nogruvums, virszemes inženierkomunikāciju apledojums

Kas ir apdrošināms?

  • Pats nekustamais īpašums – jebkāda ēka, atsevišķs dzīvoklis vai istaba, būve (garāža, tornis, angārs u.tml.) ar tajā esošo santehniku, inženierkomunikācijām, elektroinstalāciju
  • Gruntsgabala sastāvdaļas, teritorijas labiekārtojums (nojumes, pastkastes, nožogojumi, dārza kamīni, baseins, vārti un to automātika, teritorijas apzaļojumi un segums u.c.)
  • Stiklojums (ieskaitot tā noformējumu)
  • Mājas manta (mēbeles, sadzīves tehnika, lietošanas un patēriņa priekšmeti, elektrotehniskās ierīces, aparatūra, kolekcijas, gleznas, unikāli priekšmeti, TV un satelītantenas, sporta un hobija priekšmeti u.c.)
  • Velosipēdi, bērnu ratiņi
  • Mājdzīvnieki, mājlopi, mājputni, bišu saimes
  • Saules kolektori un vēja ģeneratori
  • Inženiertīkli ar būvēm un tehnisko aprīkojumu, hidrotehniskie objekti, satiksmes komunikācija u.tml. objekti
  • Ēkas un būves to celtniecības stadijā un celtniecības materiāli būvlaukumā
  • Telpu remontdarbos ieguldītie materiāli un izdevumi telpas īrēšanas/nomāšanas laika posmā
  • Apgrozāmie līdzekļi (gatavā produkcija, krājumi)
  • Ražošanas un tehnoloģiskās iekārtas, biroja, saimniecības un lauksaimniecības inventārs, citi pamatlīdzekļi un aprīkojums
  • Datorprogrammatūra
  • Mantas, kas pieņemtas no trešajām personām darbu izpildīšanai vai pakalpojumu sniegšanai (pārstrādāšanai, remontam, glabāšanā u.tml.)

Apdrošinātāji mēdz piedāvāt arī iekļaut polisē papildu riskus – piemēram, speciālista izsaukumu un palīdzību mājās, ja rodas neparedzēts atgadījums; citas dzīvojamās platības īri remonta laikā pēc nelaimes gadījuma dzīvoklī; zaudējumu segšanu par nodarīto kaitējumu koplietošanas telpās. Tāpat iespējams arī polisē iekļaut kustamā īpašuma apdrošināšanu lietām, kas tiek iznestas ārpus mājas, piemēram, līgumā var paredzēt, ka 3-5% no apdrošinājuma summas vērtības var atrasties ārpus mājas – velosipēds, planšetdators.

Kas ir apdrošinājuma summa?

Apdrošinājuma summu nosaka klients. Tā ir īpašuma un apdrošinātās mantas vērtība. Ja nepieciešams, klients var lūgt speciālistu palīdzību īpašuma vērtības un nepieciešamās apdrošinājuma summas noteikšanā, kā arī zaudējumu un nepieciešamo izdevumu aprēķināšanā īpašuma atjaunošanai pēc negadījuma. Visbiežāk tiek noteikta atsevišķa apdrošinājuma summa pašam īpašumam un apdrošināmajai mantai.

Kā aprēķina maksu par polisi – apdrošināšanas prēmiju?

Polises cenu katrs apdrošinātājs aprēķina pēc savas metodikas, ņemot vērā dažādus faktorus:

  • būvē izmantotos materiālus;
  • objekta atrašanās vietu;
  • apdrošināmā objekta vērtību;
  • apdrošināmā objekta stāvokli – objektam, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī, prēmija būs lielāka;
  • zaudējuma iestāšanās iespējamību – jo lielāka zaudējumu varbūtība, jo polise būs dārgāka;
  • pašrisku – jo mazāks pašrisks, jo augstāka polises cena;
  • laiku, kad pēdējoreiz veikts remonts, u.c. faktorus.

Kā rīkoties, ja ar īpašumu noticis nelaimes gadījums?

  • Nekavējoties jāzvana attiecīgajam glābšanas dienestam, ja nepieciešams – arī policijai, ēkas apsaimniekotājam, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
  • Iespēju robežās jāglābj īpašums, jānovērš tālāki bojājumi. Jāveic neatliekami pasākumi zaudējumu apmēra samazināšanai (piem., telpu vēdināšana, neskarto mantu pārvietošana uz drošām telpām).
  • Lai varētu veikt zaudējumu novērtēšanu, jāatstāj bojātais objekts neskarts, ja vien tas nav nepieciešams tālāku bojājumu novēršanai.
  • Tiklīdz tas kļūst iespējams, jāzvana apdrošinātājam, kā arī jāaizpilda pieteikums un jāsaskaņo ar apdrošinātāja pārstāvi notikuma vietas apskates laiks, ja tas nepieciešams.

Kā aprēķina apdrošināšanas atlīdzību?

Īpašuma apdrošināšanā atlīdzību izmaksā pēc kompensācijas principa, t.i., izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt radušos zaudējumus. Apdrošinātājs kompensēs izdevumus, lai atjaunotu vai uzceltu no jauna bojāto vai bojāgājušo īpašumu; veiktu remontu bojātajā īpašumā; bojāto mantu aizstātu ar analoģisku vai līdzvērtīgu.

Kādi ir klienta pienākumi?

  • Sniegt apdrošinātājam pilnīgi precīzu un patiesu informāciju, kurai ir nozīme apdrošinātā riska iestāšanās iespējamības izvērtēšanai un kas ir svarīga, slēdzot apdrošināšanas līgumu.
  • Iesniegt precīzus datus par apdrošināšanas objekta vērtību un sastāvu.
  • Informēt apdrošinātāju par citiem spēkā esošiem līgumiem, kas attiecas uz to pašu īpašumu.
  • Apieties ar īpašumu kā gādīgam saimniekam, minimizējot riska iestāšanās iespēju.

Līguma noteikumos mēdz būt paredzētas arī konkrētas drošības prasības. Īpašumam noteikti jābūt uzbūvētam saskaņā ar projektu, nedrīkst būt nedokumentētas novirzes, komunikācijām jābūt laicīgi mainītām, durvīm vienmēr aizslēgtām, atslēgām droši glabātām, logiem aiztaisītiem, elektroietaisēm izslēgtām, sniegam notīrītam no jumta, krāsnij neatstātai bez uzraudzības u.tml.

Lai pasargātu savu īpašumu no ugunsgrēka, lūdzu, iepazīsties ar bukletu Ugunsdrošība Tavās mājās

LAA ugunsdrosiba v3

Ugunsdrošība Tavās mājās pdf formāts

Kas vēl jāievēro klientam?

  • Vislielākais risks, kas apdraud īpašumus un kādēļ cilvēki Latvijā apdrošina savu nekustamo īpašumu, ir uguns, tālāk seko zādzības. Ugunsgrēkus nereti izraisa neiztīrītas, nepareizi konstruētas vai bojātas apkures iekārtas vai dūmvadi. Apkures iekārtas un ierīces jāpārbauda un jātīra divas reizes gadā, skurstenis reizi 1-2 gados (atkarībā no materiāla).
  • Viena no izplatītākajām cilvēku kļūdām Latvijā, pērkot īpašuma apdrošināšanu, ir apdrošināšana par pārāk zemām summām. Piemēram, dzīvokļa vai mājas vērtība ir 60 000 eiro, bet cilvēks to apdrošina par 20 000, tātad par trīs reizes mazāku summu (attiecība 3:1). Notiekot negadījumam, apdrošinātājs atlīdzību arī izmaksās proporcionāli attiecībā 3:1; piemēram, ja zaudējumi ir 12 000, tad apdrošinātājs izmaksās tikai 4000.
  • Jālasa noteikumi, jāizvērtē riski. Ir apdrošinātāji, kuru polises sedz plašāku risku gammu, un ir tādi, kam risku segums ir šaurāks. Tāpat jāpievērš uzmanība pašriskam, kas katram riskam var būt savādāks.
  • Svarīgi painteresēties pat par vēja ātrumu – piemēram, no kāda ātruma apdrošinātājs vēju definē kā vētru. Stiprs vējš var izsist logu, noraut jumtam stūri. Piemēram, apdrošinātāja noteikumos definēts, ka vētra ir no 21m/s, bet tajā dienā tuvākā meteo stacija fiksējusi vēja ātrumu tikai 17 m/s. Tātad tas ir bijis nekvalitatīvi uzlikts jumts, un cietušajam nepienākas atlīdzība vai arī tā būs samazināta.

Apdrošinātāji mēdz apdrošināšanas noteikumos iekļaut konkrētus ierobežojumus un prasības, kas jāievēro klientam. Ja polisē norādītās prasības netiek ievērotas, apdrošinātājs var samazināt vai atteikt atlīdzības izmaksu!

Kādi ir izplatītākie izņēmumi?

Apdrošināšanas noteikumos ir paredzēti izņēmumi – riski, kuri netiek apdrošināti, kā arī gadījumi, kad atlīdzību drīkst samazināt vai neizmaksāt. Visbiežāk apdrošinātājs nesegs zaudējumus, kas radušies:

  • neievērojot normatīvos aktos noteiktās prasības attiecībā uz eksploziju vai uguns drošību, ekspluatācijas un būvniecības normām;
  • objektos (telpās) iekļūstot nokrišņiem, notekūdeņiem vai šķidrumiem ēku, būvju konstrukciju nolietošanās vai nekvalitatīvi veiktu būvniecības vai remontdarbu dēļ, tāpat ražotāja, izgatavotāja vai būvētāja pieļauto defektu dēļ;
  • klienta, viņa ģimenes locekļu vai ciemiņu prettiesiskas rīcības rezultātā, kā arī, ja apdrošinātā riska iestāšanos izraisījusi klienta, viņa ģimenes locekļu vai ciemiņu ļauns nolūks vai rupja neuzmanība;
  • nepareizas īpašuma lietošanas vai uzturēšanas dēļ, kā arī nolietošanās, korozijas dēļ;
  • ja apdrošinātais objekts apdrošinātā riska iestāšanās brīdī atrodas ārpus polisē norādītās adreses vai atstāts uz lauka zem klajas debess;
  • karadarbības, masu nemieru, streiku u.tml. rezultātā, valsts varas, pārvaldes un pašvaldību pieņemto aktu un veikto darbību rezultātā;
  • kodolsprādziena, radiācijas iedarbības, vides piesārņošanas vai saindēšanās rezultātā u.c.

Kas ir pašrisks?

Pašrisks ir naudas izteiksmē vai procentos no apdrošinājuma summas izteikta daļa, kuru apdrošinātājs ietur no aprēķinātās, izmaksājamās atlīdzības. Principā – jo lielāks pašrisks, jo zemāka polises cena. Katram no polisē ietvertajiem riskiem var tikt noteikts atšķirīgs pašriska lielums, piemēram, zādzībai 10%, stiklojumam 150 EUR. Klientam būtu jāpievērš uzmanība, vai pašrisks bojājumiem mainās atkarībā no pieteikto negadījumu skaita.