Par mums
Jaunumi
Mācību materiāli
Pasākumi
Neatliec uz rītdienu
Noderīgi
Strīdu risināšana
LV
EN
28.10.2026
Četri no desmit aptaujātajiem piedzīvojuši situāciju, kad autovadītājs gājēju tumsā pamana tikai pēdējā brīdī, atklāj apdrošināšanas sabiedrības BALTA jaunākās aptaujas dati*. Viens no iemesliem gada tumšajā laikā ir gājēju un velosipēdistu paradums nelietot atstarotājus – aptauja rāda, ka gandrīz trešdaļa respondentu atstarotāju lieto tikai noteiktos gadījumos vai neizmanto vispār.
Gandrīz puse jeb 47% respondentu atzīst, ka uz Latvijas ceļiem jūtas drīzāk nedroši, bet vēl 17% – ļoti nedroši. Savukārt tikai 4% ir pārliecināti par savu drošību, bet 25% aptaujāto jūtas drīzāk droši, liecina BALTA oktobrī veiktās aptaujas dati.
“Tumšais rudens ir īpaši bīstams tieši gājējiem un velosipēdistiem. Viens no būtiskākajiem šos negadījumus izraisošajiem faktoriem ir gaismu atstarojošo elementu un lukturīšu nelietošana. Latvijas gājēja modes tendences viņu izdzīvošanai ir īpaši nelabvēlīgas – tumši apģērba toņi vai pat kamuflāžas apģērbs. Turpretī gājējs atstarojošajā vestē ir pamanāms uz šosejas vairāku simtu metru attālumā, bet lukturīti var ieraudzīt pat kilometra attālumā,” skaidro CSDD satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Lielas sabiedrības daļas atstarotāju nelietošanu ikdienā apliecina arī apdrošinātāja aptaujas rezultāti. Gandrīz trešdaļa jeb 29% respondentu atzīst, ka atstarotājus nelieto vispār vai izmanto tikai atsevišķos gadījumos, savukārt vēl tikpat liela daļa tos lieto tikai gada tumšākajā laikā. Tikai 42% aptaujas dalībnieku norāda, ka atstarotājus izmanto vienmēr.
Tomēr autovadītāja spējai laikus pamanīt gājēju var būt dzīvības cena. Pēdējo trīs gadu laikā BALTA reģistrējusi vairāk nekā 100 uzbraukumus gājējiem – vidēji gandrīz trīs gadījumi mēnesī. Tas apliecina, ka gājēju drošība uz ceļiem joprojām ir nopietns izaicinājums.
Bojāgājušo gājēju skaits turpina pieaugt
Maldīgi uzskatīt, ka pilsētvidē problēma ir mazāka, norāda O. Irbītis. “Uz slapjajām rudens šosejām, lai tumsā uz vienmuļa ceļa apturētu automobili, vajag aptuveni 100 metrus. Ja gājēju nevar ieraudzīt vismaz šādā attālumā, tad tas sev ir parakstījis nāves spriedumu vai vismaz rezervējis slimnīcas gultu uz ilgu laiku. Pilsētvidē automobiļa normālai apturēšanai ir nepieciešami vismaz 50 metri, nebremzējot avārijas režīmā, attiecīgi gājējam ir jābūt labi pamanāmam šādā attālumā, lai autovadītājs tam varētu dot ceļu,” stāsta O. Irbītis.
BALTA aptaujas dati arī atklāj, ka 40% respondentu vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā piedzīvojuši situāciju, kad autovadītājs viņus pamanījis pēdējā brīdī. Aptuveni puse aptaujāto apgalvo, ka šādu situāciju nav piedzīvojuši un vēl gandrīz 9% bija grūti pateikt.
Lai gan kopumā ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti gājēji, pēdējos gados ir samazinājies, to sekas joprojām ir smagas, liecina Valsts policijas (VP) informācija. No 2023. līdz 2025. gadam šādu negadījumu skaits sarucis par 11%, taču bojāgājušo skaits pieaudzis par gandrīz 37% – no 30 līdz 41 cilvēkam.
Vienlaikus VP dati atklāj tendenci saistībā ar atstarotāju lietošanu. Ja 2023. gadā pārkāpumi par atstarotāju nelietošanu veidoja teju 14% no visiem fiksētajiem gājēju pārkāpumiem, tad šogad līdz oktobrim to īpatsvars jau pārsniedz 23%. Pieaugošā tendence liek secināt, ka atstarotāju lietošanai un gājēju redzamībai ceļu satiksmē joprojām nepieciešams pievērst pastiprinātu uzmanību.
Ieteikumi satiksmes dalībniekiem gada tumšajā laikā:
* BALTA aptauja veikta Drošības akadēmijas vietnē Drosak.lv laikā no šī gada 9. – 25. oktobrim, kurā atbildes iesnieguši 528 respondenti vecumā no 18 – 79 gadiem.
Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2025. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 198 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 22 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.
Papildu informācija:
Sandra Baltruka,
AAS BALTA
Komunikācijas vadītāja
sandra.baltruka@balta.lv
mob. 26428418