Par mums
Jaunumi
Noderīgi
Noderīgi
Apdrošināšanas veidi
Pasargā nākotni
LV
EN
LV
EN
22.07.2024
Vairums cilvēku vasaru nevar pat iedomāties bez dabas tuvuma, staigāšanas basām kājām un līksmiem piknikiem, reizēm piemirstot, ka šajā gadalaikā pasaule jādala ar dažādiem rāpojošiem un lidojošiem kustoņiem. Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) par kukaiņu un čūsku kodumiem un tiem sekojošām veselības problēmām katru gadu izmaksā desmitiem tūkstošu eiro. Pērn tie bija virs 60 000 eiro, bet šogad līdz Jāņiem – jau vairāk nekā 15 000 eiro.
Mošķi uzbrūk pat visnegaidītākajās situācijās
Katru gadu BALTA saņem atlīdzību pieteikumus, kas saistīti ar dzīvo radību sagādātām traumām – skrāpējumiem, sasitumiem un pat lūzumiem, kas gūti, neveiksmīgi mēģinot izvairīties no kukaiņa un pakrītot. Kādam BALTA klientam gadījies iedzīvoties sešu lapseņu dzēlienos, jo, skaldot malku, viņš izkustinājis bluķi, nepamanot uz tā iekārtoto lapseņu pūzni. Tāpat kukaiņu kodums bieži vien izraisa alerģisku reakciju, kas var novest pat pie ārstēšanās slimnīcā. Kādam klientam pēc lapsenes koduma kakla muguras daļā uz visa ķermeņa parādījušies nātrenes tipa izsitumi.
“Iztramdīti kukaiņi ir bīstami, taču ar kukaiņiem ir iespējama arī mierīga līdzāspastāvēšana, cienot to klātbūtni un izturoties rāmi un savaldīgi. Labāk jau, protams, no lapseņu vai iršu pūžņa savā pagalmā atbrīvoties. Sevišķi uzmanīgiem jābūt tiem, kuri dažādus dzērienus malko no pudeles, jo cukuroti dzērieni pievilina lapsenes. Pudelē kukaini ir ļoti grūti pamanīt, bet iedzert šādu malku ir bīstami – lapsenes kodums mutē vai rīklē var beigties ar anafilaktisko šoku. BALTA atlīdzību vēsturē ir šādi gadījumi ar letālu iznākumu. Tāpēc, ja cilvēkam veidojas akūta reakcija uz kukaiņa kodumu, vajadzētu nekavējoties zvanīt neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai,” iesaka BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
Rāpuļi vasarā arī neguļ! Īpašs stāsts katru gadu ir arī čūsku kodumi – šādu gadījumu nav daudz, taču sakostajiem cilvēkiem vienmēr nākas meklēt ārsta palīdzību. Turklāt iztraucēta čūska var uzbrukt ne tikai rokai vai basai pēdai, kas pēkšņi ielauzusies tās teritorijā: kādam klientam makšķerējot norāvies pludiņš; bridis upē tam pakaļ un pie upju zālēm kājas augšstilbā ieķērusi čūska, kas iztraucēta rīta peldē. Karstā vasarā pieteikumu skaits par čūsku kodumiem parasti dubultojas, līdz ar to arī šogad jābūt īpaši uzmanīgiem.
Tāpat šogad aktīvas ir ērces: jau šobrīd iesniegta gandrīz puse no pagājušā gada kopējā atlīdzību pieteikumu skaita par Laimas slimības gadījumiem, kaut lielākais pieteikumu skaits parasti ir no jūlija līdz oktobrim.
Kuri kukaiņi ir bīstamākie Latvijā?
Entomologs Voldemārs Spuņģis stāsta – no slimību pārnēsātājiem bīstamākās ir ērces, citu bīstamu slimību pārnēsātāju Latvijā nav. Kādreiz bija sastopami ar malāriju inficēti odi, taču malārija Latvijā pilnībā izskausta jau 20. gadsimta vidū.
“No kukaiņiem, kuri slimības nepārnēsā, bīstamākās ir lapsenes, taču tikai vienā konkrētā situācijā – brīdī, kad tās ir ielīdušas pudelē, bundžā, glāzē vai citā dzēriena traukā. Lapsenes ir sastopamas visbiežāk, tās var uzrasties gan mājās, gan – ar garantiju – piknikā vai citā atklātā vietā, kur pieejams ēdiens un dzērieni. Jāatzīmē gan, ka šogad lapseņu ir mazāk nekā pērn: to ietekmējuši dažādi faktori, galvenokārt – šī pavasara un vasaras klimats,” atklāj entomologs.
Viņš norāda, ka atsevišķi būtu jāvērtē riski, kas saistīti ar alerģijām, jo daļai sabiedrības tieši alerģijas ir visbīstamākās. Piemēram, atpūšoties pie dabas, bites ir salīdzinoši retāk sastopamas, taču tieši bites dzēliens visbiežāk izraisa alerģisku reakciju. Savukārt irši ir lielākie no lapseņveidīgajiem, tāpēc cilvēki no tiem vairāk baidās, taču irši paši par sevi nav agresīvi. Irsis uzbrūk tikai tad, ja to provocē, tāpēc, satiekot irsi, jāsaglabā miers, nevajadzētu sākt vicināties ar rokām vai kā citādi biedēt kukaini. Iršu uzbrukuma risks ir lielāks vasaras beigās, kad pūžņi kļuvuši prāvāki, bet paši kukaiņi – tramīgāki.
Kā sevi pasargāt?
“Iespēju sevi pasargāt mūsdienās ir tik daudz, ka ikviens var atrast savai gaumei un dzīvesveidam atbilstošāko. Populārākie ir izsmidzināmie repelenti, kuri atbaidīs gan ērces, gan odus, knišļus un dundurus, taču jāpievērš uzmanība aktīvās vielas koncentrācijai repelenta sastāvā. Spēcīgāki repelenti darbosies pat visu dienu, bet vājāki būs efektīvi vien pāris stundas,” iesaka Voldemārs Spuņģis.
Mājsaimniecībā kā repelentus var izmantot gan speciālas ultravioletās gaismas lampas, gan sildāmās ierīces, kas gaisā izdala ķīmisku vielu – tā nav kaitīga cilvēkam, bet insektam gan. Tomēr videi draudzīgākais veids mājokļa pasargāšanai ir sveces ar ēteriskajām eļļām, piemēram, citronzāli.
“Dzīvā daba ir mums visapkārt, dažādi kukaiņi un rāpuļi nav ienaidnieki, bet dabiska dabas daļa, ar kuru cilvēkam jāmāk sadzīvot. Apdrošināšana ir veids, kā sevi pasargāt, ja neizdodas sadalīt teritoriju ar sakaitinātu čūsku vai niknu lapseni, taču ir jābūt vērīgiem un jāatceras, ka meži, pļavas un upes nepieder cilvēkiem vien,” atgādina BALTA nelaimes gadījumu produkta vadītāja un risku parakstītāja Ludmila Ščegoļeva.
Lai mierīgi sadzīvotu ar kukaiņiem, BALTA un entomologs iesaka ievērot dažus vienkāršus noteikumus.
Par apdrošināšanas sabiedrību BALTA
Saskaņā ar BALTA veikto aprēķinu, kas balstīts uz Latvijas Bankas datiem, BALTA ir nedzīvības apdrošināšanas tirgus līderis Latvijā. 2023. gadā uzņēmuma parakstīto prēmiju apjoms bija 169,6 miljoni eiro. Latvijas iedzīvotāji 20 gadus novērtējuši BALTA kā godīgāko apdrošinātāju, liecina LETA un SKDS veiktā aptauja. BALTA ietilpst PZU grupā, kas ir viens no līderiem Centrālās un Austrumeiropas apdrošināšanas tirgū. Plašāka informācija internetā: www.balta.lv un www.pzu.pl/relacje-inwestorskie.
Papildu informācija:
| Toms Sadovskis AAS BALTA komunikācijas vadītājs Tel. +371 26 11 47 85 E-pasts: toms.sadovskis@balta.lv |
Janīna Biteniece Deep White projektu vadītāja Tel. +371 26 70 63 61 E-pasts: janina@deepwhite.lv |