LV EN
Menu
Pētījums: sievietes būvgružus šķiro biežāk un retāk izmet sadzīves konteineros nekā vīrieši

Pētījums: sievietes būvgružus šķiro biežāk un retāk izmet sadzīves konteineros nekā vīrieši

26.08.2026

Sievietes Latvijā būvgružus apsaimnieko apzinīgāk nekā vīrieši – biežāk tos šķiro un pašas nogādā nodošanas vietās, bet retāk izmet sadzīves atkritumu konteineros vai būtu gatavas izvēlēties aizdomīgi lētu izvedēju. Būvgružus šķiro 42% sieviešu, taču tikai 36% vīriešu, liecina “Grāvējs” un “Būvgružu akadēmija” veiktā iedzīvotāju aptauja.

Atšķirība vēl izteiktāka ir būvgružu izvešanā – uz nodošanas punktu būvgružus pašas aizved 42% sieviešu un 31% vīriešu. Savukārt sadzīves atkritumu konteinerā būvgružus nelegāli nobēdzina 16% sieviešu, bet starp vīriešiem jau 22%. Arī riskēt ar aizdomīgi lētu būvgružu izvedēju sievietes gatavas retāk – šādu iespēju pieļauj tikai 14% sieviešu un 20% vīriešu. Atšķiras arī problēmas uztvere: būvgružu nonākšanu dabā par būtisku problēmu uzskata 79% sieviešu un 70% vīriešu.

“Līdzīgu tendenci var novērot arī citviet Eiropā – pētījumos to mēdz saukt par “zaļo dzimtes plaisu” (green gender gap – angļu valodā). Proti, sievietes biežāk nekā vīriešus satrauc vides jautājumi un viņas biežāk izjūt personisku atbildību un izkopj videi draudzīgus ikdienas paradumus, piemēram, atkritumu, vai šajā gadījumā – būvgružu šķirošanu, atbilstošu nodošanu utt.,” stāsta Rīgas Stradiņa universitātes pētniece un lektore Diāna Kiščenko.

2026. gadā publicētā pētījumā, kurā tika analizēti vairāk nekā 20 gadu dati no 36 Eiropas valstīm, tika secināts, ka sievietes visos Eiropas reģionos pauž lielākas rūpes par vidi un klimata pārmaiņām nekā vīrieši[1].

D. Kiščenko akcentē – tas nebūt nenozīmē, ka sievietes “pēc dabas” domā zaļāk vai rīkojas atbildīgāk. “Aptaujas rezultāti nav pierādījums tam, ka “sievietes ir atbildīgākas par vīriešiem” – sievietēm rūpes par apkārtējo vidi var kļūt par daļu no daudz plašākas rūpju ķēdes, piemēram, rūpēm par māju, ģimeni, veselību, apkārtni un kopienu,” piebilst dzimumu lomu pētniece.

“No vienas puses, vides jautājumi tiek pasniegti kā visas sabiedrības kopīga atbildība, bet no citas –  daļa šīs atbildības var kļūt par vēl vienu neredzamu mājsaimniecības pienākumu, ko biežāk uzņemas sievietes. Tādēļ sieviešu videi draudzīgāku rīcību nevajadzētu automātiski interpretēt tikai pozitīvi – tā var liecināt arī par nevienlīdzīgu atbildības sadalījumu ģimenē,” uzmanību vērš D. Kiščenko.

Jau vēstīts, ka kopumā 79% Latvijas iedzīvotāju būvgružus šķiro pilnībā vai daļēji. Vienlaikus 68% nezina, ka pareizi sašķirotu būvgružu nodošana var būt lētāka vai pat bez maksas.

Nevietā aprakti vai atstāti būvgruži nodara ievērojamu kaitējumu dabai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Lielākā daļa būvgružu sadalās ļoti lēni vai praktiski nemaz, paliekot dabā tūkstošiem gadu.

Par pētījumu

Pētījums “Iedzīvotāju saskarsme, rīcība un attieksme pret būvgružiem” izstrādāts un veikts SIA “Grāvējs” projekta “Būvgružu akadēmija” ietvaros, lai iegūtu reprezentatīvus datus par privātpersonu zināšanām un rīcību saskarē ar būvgružiem. Pētījums realizēts sadarbībā ar Norstat 2026. gada maijā, aptaujājot 1003 privātpersonas vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Dati ir nacionāli reprezentatīvi.

Par “Grāvēju”

SIA “Grāvējs” ir Latvijas vadošais ēku demontāžas uzņēmums, kurš vidēji gadā apsaimnieko un pārstrādā 90 000 tonnu būvgružu. 50 000 tonnu “Grāvējs” pārstrādā patstāvīgi, bet pārējo nodod sadarbības partneriem. 2027. gadā “Grāvējs” Latvijā plāno atvērt piecus jaunus būvgružu pārstrādes laukumus Talsos, Brocēnos, Mārupē, Bauskā un Ventspilī, un šo laukumu būvniecību līdzfinansē Eiropas Savienība.

Par “Būvgružu akadēmiju”

“Būvgružu akadēmija” ir “Grāvēja” radīts sociāls projekts, kā mērķis ir izglītot un informēt sabiedrību par pareizu apiešanos ar būvgružiem, veicināt to šķirošanu un tādējādi samazināt gan nelegāli nobēdzināto būvgružu daudzumu, gan poligonos apglabāto būvgružu apjomu, panākot atkārtotu izmantošanu un tādējādi sekmējot aprites ekonomiku.

 

[1] https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S026137942600020X#cited-by

 

Papildu informācija:
Gunta Kursiša-Butkāne
gunta@up-pr.lv
mob. 26428106

 

Atpakaļ
Skip to content