Prieks, nevis stress: kā parūpēties par mentālo veselību svētku virpulī

23.12.2025

Svētki parasti saistās ar līksmu kopā būšanu un siltām emocijām, tomēr realitātē daļai cilvēku tas ir emocionāli sarežģīts periods. Paaugstinātas gaidas, sevis salīdzināšana ar citiem, finansiāls spiediens, sociālā izolētība un pat gaismas trūkums ziemas mēnešos var ietekmēt to, kā jūtamies svētku laikā. Apdrošināšanas sabiedrība ERGO kopā ar psihoemocionālās klīnikas “GrandVer” speciālisti Ievu Melāni sniedz ieteikumus, kā parūpēties par savu psiholoģisko labsajūtu svētkos.

Svētku laikā pieaug emocionālā jutība

“Svētki biežāk izgaismo jau esošas emocionālās grūtības, nevis rada pilnīgi jaunas. Cilvēki kļūst jutīgāki pret vientulību, attiecību trūkumu, finansiālo spriedzi vai nogurumu, un tas var pastiprināt iekšējo diskomfortu,” skaidro klīniskā un veselības psiholoģe apmācībā Ieva Melāne.

Viņa uzsver, ka ir svarīgi pievērst uzmanību pirmajiem signāliem, kas var liecināt par psiholoģiskās labsajūtas pasliktināšanos: nepamatotai aizkaitināmībai vai trauksmei, miega traucējumiem, intereses zudumam par ierastām aktivitātēm, grūtībām koncentrēties vai vēlmei norobežoties no citiem. Šie simptomi var būt ne tikai “svētku stresa” izpausmes, bet arī depresijas vai trauksmes sākumposms.

Ja svētkos jūties vientuļš

Svētku laikā vientulības sajūta nereti kļūst īpaši izteikta – jo sevišķi tiem, kuri šo laiku pavada vienatnē, atrodas tālu no saviem mīļajiem vai piedzīvo sociālu izolāciju. Šajā periodā cilvēki biežāk pievēršas savām emocijām un attiecību nozīmei, vienlaikus izjūtot pastiprinātu vajadzību pēc tuvības, siltuma un savstarpēja atbalsta.

Ko darīt?

• Ieplāno apzinātu kontaktu. Pat īss zvans, īsziņa vai video saruna ar kādu, ar kuru sen neesi runājis, var būt ļoti nozīmīga. Šie kontakti palīdz uzturēt saikni ar citiem, sniedz sajūtu, ka esi svarīgs, un nodrošina emocionālu atbalstu, pat ja tas ir īslaicīgs.
• Iesaisties aktivitātēs ārpus mājas. Pastaiga, kultūras pasākums, brīvprātīgais darbs vai kāda kopienas aktivitāte palīdzēs izkustēties, satikt jaunus cilvēkus un mazināt izolētības sajūtu. Šīs aktivitātes ne tikai dod iespēju būt kopā ar citiem, bet arī sniedz jaunas emocijas un perspektīvu, kas palīdz vieglāk pārvarēt vientulības sajūtu.
• Pieņem vienatni kā resursu, nevis trūkumu. Lasīšana, rakstīšana, meditācija, mierīgas vakara rutīnas vai hobiji var palīdzēt atjaunot iekšējo līdzsvaru un sakārtot domas. Vienatne dod iespēju apzināti pabūt ar sevi, iepazīt savas emocijas un atjaunot enerģiju, kas nepieciešama, lai vieglāk tiktu galā ar svētku perioda spriedzi.

Ja jūties noguris, izsmelts vai pārslogots

Svētku plānošana, dāvanu iegāde un sociālās saistības var radīt sajūtu, ka “visa ir par daudz”. Pirmssvētku skrējienā cilvēks viegli pārslogo sevi, cenšoties visu izdarīt perfekti un nevēloties atstāt neko nesagatavotu. Tas var ietekmēt gan fizisko, gan emocionālo labsajūtu un radīt nogurumu, stresu vai pat nepatiku pret svētku aktivitātēm. Apzinātas rūpes par sevi palīdz saglabāt līdzsvaru un padarīt svētkus patīkamākus.

Ko darīt?

• Samazini gaidas. Ne visiem svētkiem jābūt perfektiem – daudz svarīgāk ir tas, kā tu tajos jūties. Ļauj sev būt klātesošam mirklī, izbaudīt pašu procesu, nevis tiekties pēc ideāla rezultāta. Siltums, kopā būšana un patiesas emocijas bieži rodas tieši vienkāršos, nepilnīgos brīžos, nevis perfekti saplānotā scenārijā.
• Saglabā pamata rutīnu. Regulārs miegs, ēdienreizes un īsas fiziskās aktivitātes palīdz nervu sistēmai atgūties un uzturēt enerģiju. Pat īsa rīta vai vakara pastaiga, neliels stiepšanās vingrinājums vai elpošanas prakse var būtiski uzlabot pašsajūtu un palīdzēt saglabāt mieru. Tikpat svarīgi ir arī pēc svētkiem iespējami drīz atgriezties pie ierastā miega režīma, lai organisms varētu pilnvērtīgi atjaunoties.
• Atļauj sev pateikt “nē”. Atteikšanās no kāda pasākuma vai papildu pienākumiem nav neveiksme, bet gan rūpes par sevi. Skaidri noteiktas personīgās robežas ļauj izvairīties no pārslodzes, saglabāt enerģiju svarīgākajām aktivitātēm un samazināt emocionālo spriedzi.
• Neuztici savu prieku citiem. Centies neradīt savu labsajūtu atkarīgu no citu cilvēku noskaņojuma, rīcības vai gaidām. Pat ja kāds ir noguris, aizņemts vai svētkus izjūt citādi, tas nenozīmē, ka tev jāatsakās no sava prieka.

Ja salīdzini sevi ar citiem sociālajos tīklos

Svētku laikā bieži rodas vēlme salīdzināt savu pieredzi ar citiem, īpaši sociālajos tīklos redzot perfektus attēlus no svinībām, dāvanu izpakošanas vai ģimenes tikšanās. Tas var radīt sajūtu, ka citiem viss norit daudz labāk vai “pareizāk”, un veicināt vilšanos vai pašvērtības zudumu. Šāda salīdzināšana ir maldinoša – kaut vai tādēļ, ka redzam tikai īpaši izvēlētus brīžus, nevis patieso realitāti.

Ko darīt?

• Atgādini sev, ka redzi tikai fragmentu, nevis pilnu realitāti. Cilvēki sociālajos tīklos parasti rāda tikai labākos mirkļus. Tas nenozīmē, ka citiem nav grūtību vai ikdienas izaicinājumu. Šī apziņa palīdz mazināt nevajadzīgu salīdzināšanu un uzturēt reālistisku skatījumu uz savu dzīvi.
• Ierobežo ekrāna laiku. Īpaši vakaros, kad emocionālā jutība mēdz būt lielāka. Pat īss pārtraukums no sociālajiem tīkliem var mazināt stresu, palīdzēt koncentrēties uz paša pieredzi un izvairīties no negatīvas ietekmes uz noskaņojumu.
• Pārfokusējies uz savām vērtībām. Uzdod sev jautājumu: “Kas šajos svētkos man ir patiesi svarīgi?” Tas palīdz orientēties uz to, kas patiešām sniedz prieku un nozīmi, nevis censties sekot citu idealizētajam tēlam. Šāda apzināta pieeja ļauj saglabāt emocionālo līdzsvaru un baudīt svētkus savā unikālajā veidā.

Kad meklēt profesionālu palīdzību?

Emociju ignorēšana vai problēmu noliegšana stāvokli var tikai pasliktināt. Visas emocijas ir nozīmīgas un signalizē par cilvēka vajadzībām, pat ja sabiedrībā tās ierasts dēvēt par negatīvām. I. Melāne atgādina – ja svētku laikā parādās ilgstoša nomāktība, trauksme, miega traucējumi, intereses zudums vai vēlme norobežoties no apkārtējiem, ir svarīgi nepalikt ar to vienatnē. Šie simptomi var liecināt ne tikai par īslaicīgu stresu, bet arī par depresijas vai trauksmes sākumposmu.

Ja tuvā lokā nav pieejams emocionālais atbalsts, domubiedrus iespējams atrast hobiju grupās vai kopienās. Savukārt gadījumos, kad simptomi saglabājas ilgstoši vai būtiski ietekmē ikdienas dzīvi, ieteicams vērsties pie psihologa, psihoterapeita vai psihiatra, negaidot, ka grūtības pāries pašas no sevis.

“Cilvēki arvien vairāk apzinās to, cik svarīgas ir rūpes par mentālo veselību, un patiesi pievēršas šo jautājumu risināšanai. Veselības apdrošināšanas atlīdzību datos redzam, ka pēdējos gados pieaudzis psihiskās veselības speciālistu apmeklējumu biežums – 2025. gadā tas ir palielinājies par 12%, salīdzinot ar 2024. gadu. Tāpat novērojam tendenci, ka ārsti, aprakstot medicīniskās indikācijas, arvien biežāk papildus min dažādus emocionālos aspektus: hronisku stresu, pārslodzi darbā, nogurumu, trauksmi, kas ietekmē arī cilvēku fizisko veselību. Tas nozīmē, ka šo faktoru ietekme kļūst arvien spēcīgāka. Tādēļ ir tik svarīgi, lai svētki nekļūtu par stresa veicinātāju, bet gan par laiku, ko veltīt savai labsajūtai, ļaujot sev no sirds atpūsties,” saka Diāna Puķāne, ERGO Dzīvības un veselības apdrošināšanas atlīdzību regulēšanas nodaļas vadītāja.

 

Par ERGO

ERGO ir viena no vadošajām apdrošinātāju grupām Baltijas reģionā, kas piedāvā plašu apdrošināšanas pakalpojumu klāstu, tostarp nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO pakalpojumiem, ekspertu zināšanām un finansiālajai stabilitātei Baltijas valstīs uzticas 640 000 klientu.

ERGO apdrošināšanas sabiedrības Baltijā ietilpst ERGO Apdrošinātāju grupā, kas ir viena no Vācijas un Eiropas lielākajām grupām. ERGO ir pārstāvēta vairāk nekā 20 pasaules valstīs, koncentrējoties uz biznesu Eiropā un Āzijā. ERGO akcionārs ir Munich Re, kas ir viens no lielākajiem pārapdrošinātājiem un risku pārvaldītājiem pasaulē.

Papildu informācija:
Guna Kaše
komunikācijas projektu vadītāja
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv

► Atpakaļ