Vasarnīca dodas ziemas miegā – kā to atstāt drošībā?

28.09.2023

Beidzoties siltajai atvasarai, noslēdzas laiks, ko aktīvi pavadām vasarnīcās, un arī lauku mājas vairs neapciemojam tik bieži. Tādēļ ir būtiski, lai ziemas periodā ēka nebūtu pakļauta iespējamiem bojājumiem un neciestu no zagļu nodarītā kaitējuma. Ko ņemt vērā, lai, jaunajā sezonā atgriežoties vasaras mājā, tā mūs sagaidītu tāda, kādu to atstājām?

Viens no aktuālākajiem jautājumiem, par ko apdrošināšanas sabiedrībā ERGO ik gadu tiek saņemta virkne atlīdzību pieteikumu ne tikai no vasarnīcām, bet arī no apdzīvotiem īpašumiem, ir ziemas spelgonī plīsušas apkures un ūdens caurules. Īpaši, ja caurules plīsušas mājas bēniņos, applūdinot visu īpašumu, sekas var būt ļoti nopietnas un zaudējumi parasti mērāmi daudzos tūkstošos eiro.

Savukārt gadījumos, kad caurules ir aizsalušas, ēku īpašniekiem nevajadzētu nodarboties ar pašdarbību, mēģinot tās atkausēt, piemēram, ar karstā gaisa fēnu vai citiem amatniecības instrumentiem, kas bieži vien situāciju padara tikai sliktāku. Tā vietā būtu jāvēršas pēc palīdzības pie profesionāļiem.

ERGO sadarbības partnera, tehniskā atbalsta dienesta “Green Wave Latvija” vadītājs Artūrs Mezītis skaidro: “Vasarnīcās ūdens sistēma jābūvē tā, lai aukstajā gada periodā ūdeni varētu pilnībā izlaist no caurulēm. Ja ne, arī ziemā jābūt gataviem ik pa laikam doties turp un apkurināt ēku, lai ūdens caurules neaizsaltu. Turklāt būvniecības procesā īpaši rūpīgi jāizvēlas materiāli, no kuriem tiek celta brīvdienu māja vai vasarnīca. Ieteicami tādi, kas mazāk reaģē uz silta un auksta laika izmaiņām.”

Visaktuālākā – apzagšana

“Noteikti iesaku nežēlot padsmit eiro mēnesī un pieslēgt vasaras mājai apsardzes sistēmu,” saka Artūrs Mezītis. “Tieši par zādzībām saņemam vairāk izsaukumu – vairāk nekā par bojātām ēkām,” viņš norāda. Savukārt ERGO klientu praksē ir bijis gadījums, kad kādā vasarnīcā, kas ziemas periodā atstāta nepieskatīta, ieradies bezpajumtnieks, kurš atvēris durvis, nomazgājies, paēdis un tad devies prom. “Nekas netika nozagts, bet situācija, protams, nepatīkama,” norāda Lelde Mūsiņa, ERGO privātā īpašuma un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas produktu vadītāja.

“Vēl viens veids, kā parūpēties par savu īpašumu, ir tā apdrošināšana. Dažādiem apdrošinātājiem noteikumi var atšķirties, bet ERGO gadījumā ir būtiski vairāki faktori, lai vasarnīca vai brīvdienu māja varētu tikt apdrošināta. Svarīgākais – ēkai jābūt nodotai ekspluatācijā, tā nedrīkst būt uzcelta patvaļīgi, kā arī tai jābūt aprīkotai ar darba kārtībā esošu apsardzes sistēmu. Īpašuma apdrošināšana palīdzēs gan gadījumos, kad notiek kāda tehniska avārija vai bojājums pašā ēkā, gan tad, ja jūsu īpašumu iekārojuši zagļi. Vienlaikus, izvēloties apdrošināt vasarnīcu vai brīvdienu māju, apdrošinātam jābūt arī īpašumam, kur dzīvojat ikdienā,” skaidro Lelde Mūsiņa.

Ko ņemt vērā, “ieziemojot” vasarnīcu?

• No caurulēm jāizlaiž ūdens. Ja to neizdara, gaisa temperatūrai samazinoties vien par dažiem grādiem, var plīst caurules.
• Atvienojiet elektrību, bet vienlaikus esiet vērīgi, lai neatslēgtu elektrības padevi arī apsardzes sistēmai. Atvienojiet no rozetēm elektroierīces, kas netiks izmantotas prombūtnes laikā.
• Vasarnīcā un tās teritorijā neatstājiet vērtīgus priekšmetus, piemēram, elektroierīces, sadzīves tehniku, instrumentus, dārza tehniku, aktīvās atpūtas inventāru, norāda Valsts policijas pārstāve Līna Bagdone. Ja šīs lietas novietosiet drošās, slēgtās telpās, tā pasargāsiet tās ne tikai no zagļiem, bet arī no nokrišņu un sala negatīvās ietekmes – neveidosies rūsa un manta netiks bojāta.
• Atcerieties, ka batuti nav paredzēti turēšanai ārā ziemas periodā. Sniega ietekmē batuta materiāls kļūst trausls un var viegli plīst. Turklāt vētru laikā batuts var tikt aizpūsts.
• Neatstājiet atslēgas brīvi pieejamās vietās – zem puķu podiem, akmeņiem, ārdurvju paklājiņiem. Šādi ne tikai pieaug risks tikt apzagtiem, bet arī nav iespējams pierādīt ielaušanos.
• Lai lauku māju teritoriju ziemas periodā neapmeklētu un neizdemolētu citi nelūgti viesi, proti, meža zvēri, vēlams pagalmā neatstāt rudens ražas, dārzeņu vai augļu, pārpalikumus. Tie var pievilināt savvaļas dzīvniekus, kuri ir barības meklējumos.
• “Uzturiet labas attiecības ar kaimiņiem. Ja iespējams, lūdziet, lai viņi palūkojas, kas notiek jūsu īpašumā tad, kad tur neuzturaties. Tāpat var padomāt par prožektoru un kustības sensoru ieviešanu, jo tas palīdzēs kaimiņiem redzēt, vai kāds nav ienācis teritorijā arī diennakts tumšajā laikā. Svarīgi uzturēt kārtību īpašumā arī ziemas mēnešos, lai nelabvēļi saprot, ka īpašums tiek uzraudzīts,” iesaka Valsts policijas pārstāve Līna Bagdone.

 

Par ERGO
ERGO ir viena no vadošajām apdrošinātāju grupām Baltijas reģionā, kas piedāvā plašu apdrošināšanas pakalpojumu klāstu, tostarp nedzīvības, dzīvības un veselības apdrošināšanu. ERGO pakalpojumiem, ekspertu zināšanām un finansiālajai stabilitātei Baltijas valstīs uzticas 650 000 klientu.
ERGO apdrošināšanas sabiedrības Baltijā ietilpst ERGO Apdrošinātāju grupā, kas ir viena no Vācijas un Eiropas lielākajām grupām. ERGO ir pārstāvēta vairāk nekā 30 pasaules valstīs, koncentrējoties uz biznesu Eiropā un Āzijā. ERGO akcionārs ir Munich Re, kas ir viens no lielākajiem pārapdrošinātājiem un risku pārvaldītājiem pasaulē.

 

Papildu informācija:
Guna Kaše
sabiedrisko attiecību vadītāja
ERGO Insurance SE Latvijas filiāle
ERGO Life Insurance SE Latvijas filiāle
Skanstes iela 50, Rīga, LV-1013
Tālr. 67081941
Mob.tālr. +371 26041749
E-pasts: guna.kase@ergo.lv

► Atpakaļ