Atteikšanās no apdrošināšanas veselības nozares darbiniekiem – bīstams signāls darba ņēmējiem

02.07.2025

Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) uzskata, ka Veselības ministrijas priekšlikums budžeta taupīšanas nolūkos atteikties no veselības apdrošināšanas polisēm Veselības ministrijas un tās padotības iestāžu darbiniekiem, tostarp valsts kapitālsabiedrībās, ir satraucošs signāls darba ņēmējiem.

Pamazām darba tirgū veselības apdrošināšana ir kļuvusi par normu, nevis privilēģiju, un tas ir būtisks pavērsiens darba ņēmēju tiesību nostiprināšanā Latvijā. Darbinieki arvien augstāk novērtē šo sociālo garantiju, un tas atspoguļojas arī apdrošināšanas tirgus datos.

2024. gadā veselības apdrošināšana ieņēma 22,6 % no visa apdrošināšanas tirgus, nostiprinoties kā populārākais apdrošināšanas veids Latvijā. Ja 2010. gadā veselības apdrošināšana bija 187 tūkstošiem iedzīvotāju, tad līdz 2024. gadam to skaits palielinājies vairāk nekā 2,5 reizes un sasniedzis – 480 tūkstošus. Arī sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka, izvēloties darba devēju, iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, vai darba devējs piedāvā veselības apdrošināšanu.

“Ja Veselības ministrijas piemēram sekos citas valsts iestādes vai daļa privātā sektora, veselības pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem atkal samazināsies. Turklāt veselības nozare jau šobrīd saskaras ar darbinieku trūkumu, un šī būtiskā bonusa – veselības apdrošināšanas – atņemšana var situāciju tikai pasliktināt. Nepietiekamā finansējuma dēļ daudzi izvēlas doties strādāt uz ārzemēm vai vispār nestudēt medicīnu. Veselības ministrijai būtu jāmeklē risinājumi, kā esošos darbiniekus noturēt un nodrošināt viņiem pieejamu un savlaicīgu veselības aprūpi, lai slimības gadījumā viņi varētu ātrāk atgriezties darbā,” uzskata LAA prezidents Jānis Abāšins.

Saskaņā ar apkopotajiem datiem 2024. gadā veselības apdrošināšanā parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 184,6 miljonus eiro, kas ir visstraujākais pieaugums starp visiem apdrošināšanas veidiem – par 16 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Atlīdzību izmaksas šajā segmentā veidoja 122 miljonus eiro, kas ir par 9 % vairāk nekā 2023. gadā.

LAA prezidents norāda, ka jebkurš lēmums valsts budžeta  taupīšanas nolūkos būs smags un nepatīkams, tomēr tam nevajadzētu būt uz darba ņēmēju rēķina.

* Datu avots: Latvijas Bankas apkopotie dati par Latvijas Republikā darbojošos 4 riska apdrošinātāju (Balcia, Balta, Baltijas Apdrošināšanas Nams un BTA Baltic) un 6 ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu (Compensa, ERGO, Gjensidige, If Apdrošināšana, Swedbank P&C, Telia Forsakring), kā arī 2 dzīvības apdrošinātāju (CBL Life un SEB Life and Pension Baltic SE) un 5 ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu (Compensa Life, ERGO Life, INVL Life, SB draudimas, Swedbank Life) darbības rezultātiem Latvijas teritorijā.

► Atpakaļ