Par mums
Jaunumi
Mācību materiāli
Pasākumi
Neatliec uz rītdienu
Noderīgi
Strīdu risināšana
LV
EN
LV
EN
02.07.2026
Pagājušajā gadā Baltijas valstu apdrošināšanas tirgū parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 3,3 miljardus eiro, kas ir par 5,9 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati. Straujākā izaugsme reģistrēta Lietuvā, savukārt, ņemot vērā atšķirīgo valstu iedzīvotāju skaitu, Latvijā parakstīto prēmiju apjoms uz vienu iedzīvotāju ir zemākais Baltijā. Vienlaikus valstīs būtiski atšķiras tirgus struktūra.
Lielākais apdrošināšanas tirgus pērn bija Lietuvā, kur parakstīto prēmiju apjoms sasniedza 1,7 miljardus eiro, gada laikā pieaugot par 9,1 %. Latvijā apdrošināšanas prēmijās parakstīti 850 miljoni eiro jeb par 4,2 % vairāk nekā 2024. gadā, savukārt Igaunijā – 686 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 0,7 %.
Lai precīzāk salīdzinātu dažāda lieluma tirgus, kopējais prēmiju apjoms aprēķināts arī uz vienu iedzīvotāju. Lietuvā prēmijas apjoms bija aptuveni 598 eiro uz vienu iedzīvotāju, Igaunijā – 501 eiro, bet Latvijā – 458 eiro.[1]
Latvija no abām kaimiņvalstīm izceļas ar izteiktu veselības apdrošināšanas dominanci. Šajā segmentā 2025. gadā parakstītas prēmijas 201 miljona eiro apmērā jeb par 9,1 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Veselības apdrošināšana veidoja gandrīz ceturto daļu no kopējā Latvijas tirgus. Tai sekoja īpašuma apdrošināšana ar 159 miljoniem eiro un KASKO apdrošināšana ar 151 miljonu eiro. Savukārt OCTA prēmiju apjoms bija 119 miljoni eiro, gada laikā samazinoties par 6,3 %.
Lietuvā lielākais apdrošināšanas veids bija OCTA – tajā parakstītas prēmijas 389 miljonu eiro apmērā. Tai sekoja tirgum piesaistītā dzīvības apdrošināšana ar 317 miljoniem eiro, īpašuma apdrošināšana ar 313 miljoniem eiro un sauszemes transporta jeb KASKO apdrošināšana ar 305 miljoniem eiro. Visstraujāk no šiem segmentiem – par 11,1 % – pieauga īpašuma apdrošināšana, bet tirgum piesaistītās dzīvības apdrošināšanas prēmiju apjoms samazinājās par 6,1 %.
Igaunijā pirmajā vietā bija īpašuma apdrošināšana, kurā parakstītas prēmijas 183 miljonu eiro apmērā jeb par 7,1 % vairāk nekā 2024. gadā. Tai sekoja KASKO apdrošināšana ar 178 miljoniem eiro un OCTA ar 120 miljoniem eiro. Veselības apdrošināšana ar 42 miljoniem eiro bija tikai ceturtais lielākais tirgus segments.
Atšķirība īpaši redzama, rēķinot prēmijas uz vienu iedzīvotāju. Veselības apdrošināšanā Latvijā tās bija aptuveni 108 eiro uz iedzīvotāju, bet Igaunijā – tikai 31 eiro. Savukārt īpašuma apdrošināšanā līdere bija Igaunija ar aptuveni 134 eiro uz iedzīvotāju, salīdzinot ar 108 eiro Lietuvā un 86 eiro Latvijā.
Latvijas veselības apdrošināšanas tirgus apmērs un izaugsme liecina ne tikai par darba devēju vēlmi rūpēties par darbiniekiem, bet arī par publiskās veselības aprūpes finansējuma un pakalpojumu pieejamības problēmām. OECD un Eiropas Komisijas 2025. gada veselības nozares pārskatā par Latviju norādīts, ka publiskais finansējums 2023. gadā sedza tikai 59 % no veselības izdevumiem, salīdzinot ar 80 % vidēji Eiropas Savienībā. Pacientu tiešie maksājumi veidoja 35 % no izdevumiem, bet brīvprātīgās veselības apdrošināšanas īpatsvars bija pieaudzis līdz 5 %.[2]
Salīdzinājumam, brīvprātīgā veselības apdrošināšana Igaunijā veidoja aptuveni 2 % no kopējiem veselības izdevumiem, bet Lietuvā – 1,6 %. Tas norāda, ka abās kaimiņvalstīs veselības aprūpes finansēšanas modelis mazāk balstās uz privātajām polisēm.
“Latvijā veselības apdrošināšanas pirmā vieta nav tikai apdrošināšanas tirgus veiksmes stāsts – tā ir arī veselības aprūpes sistēmas diagnoze. Darba devēji un iedzīvotāji ar polisēm aizpilda to, ko publiskā sistēma ne vienmēr spēj nodrošināt pietiekami ātri un pieejami. Igaunijā un Lietuvā brīvprātīgajai veselības apdrošināšanai ir mazāka loma, tādēļ tur apdrošināšanas tirgus priekšplānā izvirzās īpašuma un transporta riski,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins. Viņš uzskata, ka Latvijā nākotnē vairāk vajadzētu augt dzīvības apdrošināšanai un īpašuma apdrošināšanai, jo šobrīd ir apdrošināta tikai aptuveni puse apdzīvoto īpašumu.
Kopumā 2025. gada rezultāti apliecina, ka Baltijas apdrošināšanas tirgus turpina attīstīties, taču izaugsmes temps un pieprasītākie apdrošināšanas veidi valstīs būtiski atšķiras. Lietuvā strauji aug gan kopējais tirgus, gan īpašuma un transporta apdrošināšana, Igaunijā tirgus izaugsme ir mērena un lielāko daļu veido īpašuma un transporta riski, bet Latvijā tirgus struktūru lielā mērā nosaka nepieciešamība pēc privāti finansētas veselības aprūpes.
[1] Aprēķinā izmantoti dati par iedzīvotāju skaitu 2025. gada sākumā, t.i. 2,9 miljonu iedzīvotāju Lietuvā, 1,86 miljoni Latvijā un 1,37 miljoni Igaunijā.
[2] https://www.oecd.org/content/dam/oecd/en/publications/reports/2025/12/country-health-profile-2025-country-notes_7e72146d/latvia_49bcb16d/acdd6b03-en.pdf
► Atpakaļ