Par mums
Jaunumi
Mācību materiāli
Pasākumi
Neatliec uz rītdienu
Noderīgi
Strīdu risināšana
LV
EN
LV
EN
14.12.2021
Apdrošināšanas nozare pēc piecu ceturkšņu pārtraukuma, kuru laikā visa Latvijas ekonomika ir cīnījusies ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām, 2021. gada trešajā ceturksnī atgriezās pie izaugsmes – kopējais parakstīto prēmiju apjoms palielinājās par 2,9%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, un sasniedza 420,3 miljonus eiro.
Lielākais veids pēc prēmiju apmēra ir dzīvības apdrošināšana ar 96,2 miljoniem eiro un 1,8% pieaugumu, kam cieši uz pēdām seko veselības apdrošināšana ar 89,3 miljoniem eiro un 8,4% pieaugumu. KASKO apdrošināšanā deviņos mēnešos bijis mērens pieaugums – par 5,1%, savukārt OCTA – kritums par 13,6%.
12,2% pieaugums ir īpašuma apdrošināšanā, bet kopš pandēmijas sākuma ļoti izteikti kāpumi un kritumi ir ceļojumu apdrošināšanas jomā – 2021. gada trīs ceturkšņos tajā bijis prēmiju pieaugums par 9,1%, sasniedzot 6,8 miljonus eiro prēmijās, taču jāatminas, ka 2020. gadā bija ļoti zema ceļošanas aktivitāte un attiecīgi prēmiju līmenis, pret ko šogad salīdzināmies.
Latvijas ekonomika atkopās no pandēmijas pirmo viļņu radītās krīzes ātrāk, nekā sākotnēji tika prognozēts, un arī nākotnes prognozes ir piesardzīgi pozitīvas, ja vien epidemioloģiskā situācija atkal būtiski nepasliktināsies. Apdrošināšana ir nozare, kurā ekonomiskās svārstības atspoguļojas ar laika nobīdi, tādēļ atgriešanās pie izaugsmes jau šā gada 3. ceturksnī ir ļoti iepriecinošs rādītājs.
Savukārt atlīdzībās klientiem deviņos mēnešos apdrošinātāji ir izmaksājuši 254,5 miljonus eiro – tas ir par 1,4% vairāk nekā pērn šajā laika periodā.
Lielākais atlīdzību pieaugums – par 15,4%, sasniedzot 58 miljonus eiro – ir bijis veselības apdrošināšanā. Savukārt dzīvības apdrošināšanas atlīdzības ir samazinājušās par 13,9%, KASKO atlīdzībās izmaksāti 47,6 miljoni eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā pērn, savukārt OCTA – 38,8 miljoni eiro, kas ir par 7,2% mazāk nekā pērn. Saistībā ar ceļojumiem Latvijas iedzīvotājiem šogad atlīdzībās izmaksāti 1,3 miljoni eiro, kas ir par 54% mazāk nekā pērn, kad apdrošinātāji izmaksāja atlīdzības, lai palīdzētu ceļotājiem, kas bija nonākuši riska situācijās saistībā ar pandēmiju.
Veselības apdrošināšanā deviņos mēnešos ir parakstītas prēmijas par 89,3 miljoniem eiro, kas ir 8,4% pieaugums pret pērno gadu. Veselības apdrošināšana ir viens no veidiem, kuru pandēmija ir ietekmējusi visvairāk.
Šis veids ir uzrādījis stabilu izaugsmi visā pandēmijas laikā, jo cilvēkiem nākas domāt un rūpēties par savu veselību un to, lai veselības aprūpes pakalpojumi būtu pieejami arī ārpus valsts apmaksātās sistēmas un laikā, kad valsts sniegtie pakalpojumi ir ierobežoti.
Vienlaikus daudzi uzņēmumi pandēmijas ierobežojumu dēļ ir nonākuši finansiālās grūtībās un atsakās no veselības apdrošināšanas polisēm kā darbinieku atalgojuma sistēmas bonusa.
Tāpat piemērojas arī veselības apdrošināšanas polišu saturs, piemēram, apmaksājot attālinātās ārstu konsultācijas. Notiek arī diskusijas par psihoterapeitu un līdzīgu speciālistu pakalpojumu pieejamības paplašināšanu ar veselības apdrošināšanas polisēm, jo pandēmijas laikā ir cietusi cilvēku mentālā veselība.
Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (ieskaitot OCTA) nozarē 2021. gada trīs ceturkšņos prēmiju apjoms samazinājies par 13,6%, salīdzinot ar pērno gadu, un sasniedzis 59,6 miljonus eiro. Tas saistāms ar OCTA polišu cenu kritumu. Arī izmaksāto OCTA atlīdzību apmērs ir samazinājies – par 7,2%, sasniedzot 38,8 miljonus eiro.
2021.gadā OCTA nozarē stājās spēkā svarīgas likumdošanas izmaiņas, kas ieviesa viena mēneša polises, izslēdza no OCTA sistēmas speciālo militāro tehniku un piešķīra 40% atlaides ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti. Tāpat šogad ir tapusi iniciatīva par platākām publiskajām stāvvietām, kas jau portālā www.manabalss.lv ir savākusi vairāk nekā 5600 balsis, kā arī rudenī lietotnē Waze izveidota brīdinājuma funkcija par vietām, kurās ir augsts ceļu satiksmes negadījumu risks.
Pēc pandēmijas radīta pārtraukuma Latvijā šogad atgriezās 18. starptautiskā konference “Apdrošināšana un pārapdrošināšana Baltijā 2021”, kas notika Rīgā 23. septembrī.
Secinājumi no konferences – apdrošināšana Baltijas valstīs attīstās visai līdzīgi un ir veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 līdzšinējās krīzes sekām, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm. Apdrošinātāji ir spējuši pielāgot savus produktus, pakalpojumus un klientu apkalpošanas kanālus jaunajai Covid-19 situācijai, taču nozare nedrīkst apstāties, un tai ir jāgatavojas nākotnē sagaidāmajiem izaicinājumiem.
Ne tikai izaugsme, bet arī attīstība – tāds ir apdrošināšanas nākotnes vektors.
Kiberapdrošināšanas joma Latvijā pagaidām attīstās lēni, lai arī pasaulē tā piedzīvo strauju izaugsmi. Taču nenoliedzami, ka tuvāko gadu laikā vai nu pieprasījums vai piedāvājums tomēr radīs šī virziena izaugsmes vilkmi, un arī Latvijā uzņēmumi sāks nopietni domāt par savu kiberrisku apdrošināšanu. Savukārt apdrošinātāji – nodrošināt jaunu risku apdrošināšanas piedāvājumu.
Transportlīdzekļu apdrošināšanā Eiropas līmenī aktivitātes šobrīd ir vērstas divos virzienos – Transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīvas pārskatīšana un jauns regulējums par piekļuvi automatizēto un savienoto automašīnu datiem. Jaunā transportlīdzekļu apdrošināšanas direktīva ir iegājusi finiša taisnē, tās prasības Latvijā būs jāiekļauj OCTA regulējumā. Taču daudz lielāki šķēpi tiek lauzti par datu pieejamību apdrošinātājiem savienoto un automatizēto transportlīdzekļu gadījumā.
Joprojām lielas iespējas Latvijā ir dzīvības apdrošināšanas izaugsmei – tās potenciāls ir daudz lielāks nekā šobrīd izmantojam, un tas atspoguļo Latvijas iedzīvotāju kopējo pārāk zemo uzkrājumu jeb finansiālā drošības spilvena līmeni.
Industriālās apdrošināšanas jomā nozīmīgs būs jaunais, sen gaidītais un ilgi topošais būvniecības CTA regulējums, kas noteiks visu iesaistīto pušu atbildības un to limitus.
Iespējams, ka no nākamā gada otrās puses finanšu nozare sāks klientiem piedāvāt jaunu pensijas krāšanas produktu Pan-Eiropas privāto pensiju produkts jeb PEPP. PEPP saviem klientiem būs tiesīgi piedāvāt apdrošinātāji, kredītiestādes, papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, ieguldījumu sabiedrības un uzņēmumi un ES alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieki. PEPP pamatideja ir radīt tādu pensijas krāšanas rīku, kas būtu viegli pārnesams starp dažādām finanšu institūcijām dažādās ES valstīs.
ES tiek pārskatīts apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II (Solvency II), un nozares mērķis ir dialogā ar pārvaldes institūcijām izveidot tādu režīmu, kas nesagrautu Eiropas apdrošinātāju globālo konkurētspēju ar nesamērīgi stingrām kapitāla prasībām.
► Atpakaļ