LV EN
Menu
Darba devēji novērtē veselības apdrošināšanas priekšrocības; tā aizņem teju ceturto daļu tirgus

Darba devēji novērtē veselības apdrošināšanas priekšrocības; tā aizņem teju ceturto daļu tirgus

05.02.2025

Darba devēji arvien vairāk novērtē veselības apdrošināšanas priekšrocības, un pēc parakstīto prēmiju apjoma šis apdrošināšanas veids 2024. gadā atradies līderpozīcijās, ieņemot 22,6 % no apdrošināšanas tirgus.* Lai vecinātu iedzīvotāju izpratni par veselības apdrošināšanu un kam polises segumā jāpievērš uzmanība, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas ir sagatavojusi izglītojošu ceļa karti. Šī ir jau trešā ceļa karte kampaņā “Kas Tev jāzina par apdrošināšanu”.

Pieaugums par 16,6 %

Pērn parakstīto prēmiju apjoms veselības apdrošināšanā provizoriski sasniedzis 180,6 miljoniem eiro, kas ir visstraujākais pieaugums starp visiem apdrošināšanas veidiem – 16,6 %. Arī lielākā atlīdzību summa izmaksāta tieši veselības apdrošināšanā – 118 miljoni eiro, kas ir par 8,9 % vairāk nekā 2023. gadā.

“Veselības apdrošināšanas parakstīto prēmiju apjoma pieaugums varētu būt saistīts arī ar to, ka ar 2024. gada 1. janvāri tika palielināts limits, par kādu darba devēji var iegādāties veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem ar nodokļu atlaidēm. Acīmredzot  darba devēji to izmanto, lai vēl vairāk rūpētos par saviem darbiniekiem, uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, kompensējot valsts finansējuma trūkumu šai jomai. Arī ilgtspējas kontekstā populārākas kļūst rūpes par darbinieku labsajūtu, un bieži veselības apdrošināšanas polises ietver arī sporta klubu apmeklējumu un psiholoģisko atbalstu,” saka Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) prezidents Jānis Abāšins.

Arī LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs apliecina, ka turpina pieaugt darba devēju ieguldījumi savu darbinieku labbūtībā: “ Lielo uzņēmumu grupā tie ir vidēji 1000 eiro gadā par katru darbinieku papildus atalgojumam un prēmijām. 16,6 % pieaugums viena gada laikā darba devēju iegādātajām veselības apdrošināšanas polisēm ir tam skaidrs pierādījums. 2023. gadā darba devēji bija apmaksājuši vairāk nekā 4,2 miljonus darba nespējas dienu. Jārēķinās, ka, turpinot arvien vairāk ieguldīt darbinieku veselības aprūpē, darba devējiem paliek mazāk līdzekļu citu labumu nodrošināšanai, piemēram, atalgojuma kāpināšanai. Būtiski, lai arī valsts uzņemtos lielāku atbildību rūpēs par iedzīvotāju veselību. To var darīt gan ar izmaiņām normatīvajā regulējumā, gan ar ieguldījumiem veselības aprūpes kvalitātē un pieejamībā.”

Ceļa karte iedzīvotāju izglītošanai

Turpinot izglītojošo kampaņu par dažādiem apdrošināšanas veidiem, LAA kopā ar sadarbības partneriem ir sagatavojusi veselības apdrošināšanas ceļa karti. Tajā vienkāršā valodā skaidrota veselības apdrošināšanas darbība, izmantojot ceļa kartes principu, t. sk. kādus veselības pakalpojumus veselības apdrošināšana parasti sedz, kādi pakalpojumi var tikt papildus ietveri, un ko veselības apdrošināšana nesedz.

“Nereti klientiem šķiet, ka veselības apdrošināšanai simtprocentīgi jāsedz visi medicīnas pakalpojumi, taču iekļautais segums var būt ļoti atšķirīgs, kā arī izdevumus var segt tikai daļēji. Tāpat ir jāņem vērā, ka veselības apdrošināšana parasti nesedz kosmētiskās procedūras, atkarību ārstēšanu, netradicionālās ārstniecības metodes u.tml.,” skaidro J. Abāšins.

Ceļa karte elektroniskā veidā ir brīvi pieejama LAA mājaslapā www.laa.lv  sadaļā “Ceļveži apdrošināšanā”, kā arī pie LAA sadarbības partneriem, tostarp pie Latvijas Bankas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra.

Līdz šim LAA ir publiskojusi ceļa kartes īpašuma apdrošināšanā un dzīvības apdrošināšanā ar uzkrājuma veidošanu. Vēl kampaņas laikā plānots izplatīt ceļa kartes par dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma veidošanas, mūža pensijas apdrošināšanu, nelaimes gadījumu, KASKO, OCTA un ceļojumu apdrošināšanu. Kampaņa ilgs līdz 2025. gada vidum.

* Datu avots: sākotnējie, SKDS apkopotie dati par Latvijas Republikā darbojošos 3 riska apdrošinātāju (Balta, Baltijas Apdrošināšanas Nams un BTA Baltic Insurance Company) un 5 ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu (Compensa, ERGO, Gjensidige, If Apdrošināšana, Swedbank P&C), kā arī 2 dzīvības apdrošinātāju (CBL Life un SEB Life and Pension Baltic SE) un 4 ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu (Compensa Life, ERGO Life, SB draudimas, Swedbank Life) darbības rezultātiem Latvijas teritorijā.

1

2

3

Atpakaļ