Gaismas stars būvniecības apdrošināšanas krēslainā tuneļa galā

25.09.2020

Jau gadiem būvniecības apdrošināšana ir bijusi kā krēslains tunelis – it kā ved pareizajā virzienā, bet īsti redzēt, kurp dodamies, nevar. Ik pa laikam no krēslas var iznirt nepamanīta bedre, kur izmežģīt kāju, vai ass armatūras gals, uz kā uzdurties. Tā arī būvnieki un apdrošinātāji ceļoja pa šo tuneli, katrs cenzdamies nokļūt līdz galam ar iespējami mazākiem zaudējumiem. Tādēļ abas nozares ir vienotas nostājā, ka būvniecības apdrošināšanā ir virkne problemātisku jautājumu un tie būtu jārisina. Tomēr jēgpilna kustība šajā virzienā ir sākusies vien šogad, kad Ekonomikas ministrija ķērusies pie jauna būvniecības modeļa izstrādes.

Šobrīd ar likumu Latvijā ir noteikta obligātā civiltiesiskā apdrošināšana būvdarbu veicējam un būvspeciālistam, kā arī noteikti minimālie atbildības limiti. Taču apdrošināšanā tikpat būtiska līguma sadaļa ir iekļautie jeb apdrošinātie riski, un tos Latvijā katrs būvnieks un apdrošinātājs var interpretēt dažādi. Dažkārt būvnieki cenšas problēmu atrisināt maksimāli lētāk un iegādājas lētāko iespējamo polisi – taču tā daudzi riski netiek apdrošināti. Tādēļ ar jaunu regulējumu noteikti būtu jākonkretizē apdrošināšanas tvērums un izņēmumi, apdrošināmie riski, atbildības limiti un kritēriji, kā arī skaidri jādefinē mērķis – aizsargāt trešo personu, nesaistītu ar būvniecības procesu. Tāpat sakārtojamas ir katras puses atbildības robežas, tiesības un pienākumi, kā arī jāveido pārdomātas subrogācijas iespējas un iespējas efektīvi un saprātīgā termiņā konstatēt cēloņsakarību starp radītajiem zaudējumiem un būvniecības procesā iesaistīto pušu darbību vai bezdarbību.

Ekonomikas ministrijā ir sācies darbs pie jauna būvniecības modeļa izstrādes, kas top, iesaistot dažādas nozares. Cerams, ka uzsāktais darbs tiks labā tempā arī pabeigts un izstrādāts jauns normatīvais regulējums, iespējams, pat Būvniecības apdrošināšanas likums. Ja vien izdotos jauno regulējumu padarīt vienlaikus plašu un visaptverošu, bet arī pietiekami skaidru un nepārprotamu, tas nopietni palīdzētu visiem būvniecības procesā iesaistītajiem Latvijā, sākot no pasūtītāja un beidzot ar nejaušu garāmgājēju.

Raugoties no apdrošinātāju skatu punkta, būtu ļoti svarīgi izmantot šo jaunā regulējuma veidošanas laiku un palūkoties plašāk. Proti, ne tikai sakārtot iepriekšminētos apdrošināšanas tvēruma un atbildības jautājumus, bet padomāt arī par to, kā vispusīgāk un efektīvāk izmantot Būvniecības informācijas sistēmas iespējas gan apdrošinātājiem, gan būvniecības procesa dalībniekiem. Tā, piemēram, paredzēt iespēju Būvniecības informācijas sistēmai apmainīties ar datiem ar apdrošināšanas sabiedrībām. Tas uzlabotu darba efektivitāti, izslēgtu vajadzību fiziski apmainīties ar datiem starp dažādiem būvniecības procesa dalībniekiem, kā arī mazinātu iespējas negodprātīgām darbībām.

Lai arī diskusiju sākums nav viegls, izskatās, ka būvniecības regulējums dosies pareizajā virzienā, un krēslaino tuneli izgaismos, radot skaidrus un gaišus noteikumus. Jo mums ir gan pavisam nelāgi precedenti ar negadījumiem būvniecības objektos un to apdrošināšanu, gan arī pamatotas cerības, ka ekonomikas izaugsme pandēmijas dēļ nav būtiski samazinājusies, tādēļ būvniecības jomā gaidāmas gan privātās, gan valsts investīcijas.

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents

 

Publicēts 15.09.2020. db.lv un 23.09.2020. laikrakstā Diena 

► Atpakaļ