Par mums
Jaunumi
Mācību materiāli
Pasākumi
Neatliec uz rītdienu
Noderīgi
Strīdu risināšana
LV
EN
LV
EN
24.10.2025
Dūmvadu tīrīšanas biežumu dažāda veida kurināmā apkures iekārtām nosaka Ministru kabineta apstiprinātie “Ugunsdrošības noteikumi”, tomēr tikai 53 % Latvijas iedzīvotāju, kuru mājoklī ir apkures iekārta ar dūmvadu, ir informēti par šādiem noteikumiem un tos ievēro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) pasūtītā iedzīvotāju aptauja, ko veikusi pētījumu aģentūra “Norstat”.[1]
Saskaņā ar aptaujas datiem 19 % iedzīvotāju ir informēti par šādiem noteikumiem, taču dūmvadu tīrīšanu veic retāk vai tikai tad, ja rodas problēmas ar apkuri. Savukārt katrs ceturtais iedzīvotājs (24 %) vispār nav informēts par šiem Ministru kabineta noteikumiem. Visbiežāk tie ir gados jauni cilvēki līdz 29 gadu vecumam.
Saskaņā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) datiem, šī gada pirmajos deviņos mēnešos saņemts 261 izsaukums uz sodrēju degšanu māju dūmvados. Aizvadītajā apkures sezonā šādu izsaukumu skaits bija 435, bet vēl gadu iepriekš — 467.
Tāpat šī gada pirmajos deviņos mēnešos dzēsti 229 ugunsgrēki, kuru iespējamais izcelšanās iemesls bijis saistīts ar apkuri. Iepriekšējā apkures sezonā šādu ugunsgrēku bijis 341, bet vēl gadu iepriekš — 361.
“Ugunsdrošības riski ir vieni no bīstamākajiem — tie var nopietni apdraudēt mājokli vai pat to pilnībā iznīcināt, tādēļ pret dūmvadu tīrīšanu jāattiecas ļoti nopietni. Ja īpašnieks ir pavirši izturējies pret savu īpašumu, pienācīgi nav to apsaimniekojis un ievērojis normatīvus, ugunsnelaimes gadījumā arī apdrošinātājs var samazināt atlīdzību, ja tiek konstatēts, ka nelaimes rašanās cēlonis ir tieši saistīts ar normatīvu nepildīšanu, piemēram, nav laikus iztīrīts dūmvads,” brīdina LAA prezidents Jānis Abāšins.
Viņš arī atgādina par gadījumiem, kad medijos izskanējuši aicinājumi ziedot ugunsnelaimēs cietušajiem, kuru īpašumā esošās apkures sistēmas izraisījušas nelaimi. Daudzi no šiem iedzīvotājiem nav bijuši apdrošinājuši savu īpašumu un nav veikuši apkures sistēmas pārbaudi.
“Ja cilvēks nav laikus parūpējies par savu īpašumu un nav izveidojis nekādas finanšu rezerves, ugunsgrēks var viņu burtiski atstāt bez pajumtes. Nonākt situācijā, kad jāpaļaujas tikai uz citu cilvēku ziedojumiem, es domāju, nevēlas neviens,” komentē J. Abāšins.
Vienlaikus viņš norāda, ka šī gada pirmajā pusgadā īpašuma apdrošināšanā vērojama pozitīva tendence, un parakstīto prēmiju apjomā bijis 9 % pieaugums, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn. Tas vieš cerību, ka iedzīvotāji arvien biežāk izvēlas apdrošināt savu mājokli.
VUGD dati liecina, ka ugunsgrēki, kas saistīti ar apkuri un apkures iekārtām, ierindojas trešajā vietā starp biežākajiem ugunsnelaimju cēloņiem Latvijā.
[1] Iedzīvotāju aptauja veikta šī gada oktobrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.
► Atpakaļ